Laulība ir ģimenes pamats. Mūsdienu laikmetā kā Latvijā, tā arī citās pasaules valstīs aizvien vairāk sak veidoties arī ārlaulības ģimenes attiecības. Bet laulības noslēgšana nav tikai emocionāls akts, tās arī ir noteikto tiesību un pienākumu pieņemšana. Tiesību sfērā būtiska atšķirība starp laulību un kopdzīvi ir ietverta tiesību sekās, kas ir nozīmīgas gan vīrietim un sievietei, gan viņu bērniem. Tādējādi piešķirot šīm personām stabilitātes sajūtu. Laulāto tiesības un pienākumus bauda tikai tas personas, kuras laulību noslēgušas likuma noteiktajā kārtībā. Ārlaulības jeb partnerattiecības laulāto tiesības un pienākumus nerada.
Patiesībā nav izstrādātas koncepcijas un nav uzrakstīta neviena rokasgrāmata, kādai vajadzētu izskatīties laulībai. Priekšstatus par to parasti gūst no televīzijas, literatūras un, protams, ģimenes. Dažiem šis piemērs bijis labs, bet citu pieredze – briesmīga. Ģimenes modelis galvenokārt ir atkarīgs no tas locekļu attiecībām, emocionāliem un citiem aspektiem, kam ar likumdošanu nav sakara. Likums var nodrošināt tikai nepieciešamo tiesisko ietvaru ar ģimenes izveidošanu, pastāvēšanu un izbeigšanu saistītajām norisēm. Laulības noslēgšana ir viens no svarīgākajiem un atbildīgākajiem lēmumiem cilvēka mūžā. Kaut gan pastāv iespējamība šķirt laulību, tomēr pirms iestāšanas tājā, personām ir jāapdomā sava izvēle, lai nekļūdītos, nesajustu vilšanas un nenonāktu situācijā, kad laulības attiecības tiek pārtrauktas un dibinātas atkārtoti.
Darba mērķis ir radīt visaptverošu priekšstatu par laulības noslēgšanas tiesiskiem aspektiem.
Darba uzdevumi uz mērķa sasniegšanu ir izskatīt saderināšanās jēdzienu un būtību, izpētīt sķēršļus laulības noslēgšanai un laulības noslēgšanas kārtību.
Pētījumu metodes ir analīze, deduktīvā metode, vēsturiskā metode un socioloģiskā metode. Analīze tika izmantota pētot laulības noslēgšanas kārtības daļas un elementus. Deduktīva metode tika izmantota, pētot laulības noslēgšanas atsevišķus priekšmetus un iegūstot vispārēju secinājumu par to. Vēsturiskā metode tika izmantota izskatot laulības noslēgšanas kārtības attīstību gadu mijas gaitā. Socioloģiskā metode tika izmantota vērtējot laulības noslēgšanas nozīmi saistībā ar sabiedrību.
1. Sagatavošanās laulības noslēgšanai
Ģimenei ir liela nozīme gan katra cilvēka dzīvē, gan visas sabiedrības un valsts mērogā. „Ģimene ir kas daudz vairāk kā tikai juridiska, sociāla un ekonomiska savienība, tā ir mīlestības un solidaritātes vienība, kas ir īpaši piemērota lai mācītu un nodotu tālāk kultūras, ētiskās, sociālās, garīgās un reliģiskās vērtības, kas ir būtiskas tās locekļu un visas sabiedrības labklājībai.”1 Katram cilvēkam ģimenei jākalpo kā mīlestības, uzticības un savstarpēja atbalsta avotam. Veselīga un stipra ģimene ir jebkuras stabilas un plaukstošas sabiedrības pamats. Jaunu ģimeņu veidošana īpašu nozīmi iegūst mūsu dienās, kad demografiskā situācija Latvijā ir nonākusi dramatiskā stāvoklī. „Latvija starp Eiropas Savienības valstīm ieņem priekšpēdējo vietu pēc dzimstības līmeņa. Demogrāfi prognozē, ka pēc 40.gadiem iedzīvotāju skaits Latvijā samazināsies pusotra reizēs.”2 Ģimenes veidošana ir viena no galvenajām iespējām, lai skumjas prognozes netiktu realizētas. Ievērojot laulības un ģimenes lielo sabiedrisko nozīmi, Latvijas valsts nosaka ģimenes tiesību normas, kas regulē laulības un ģimenes attiecības.…
