Eiropas Cilvēktiesību tiesa izdala vairākus aspektus, kā persona sevi uztver: personas identitāte, sava dzīves telpa, sociālās un seksuālās attiecības. Reizēm ir grūti nošķirt, kur beidzās privāta dzīve, kur sākas ģimenes dzīve.
Saskaņā ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju, ģimenes dzīve sākas tad, kad personām ir patiešām ciešas faktiskas personiskās saites, veidojot ģimeni par dabisku sabiedrības pamatšūnu. Vispārējā cilvēktiesību deklarācija paredz tiesības pilngadīgiem vīriešiem un sievietēm bez jebkādiem ierobežojumiem stāties laulībā un dibināt ģimeni. Laulību var noslēgt tikai ar abu personu brīvu piekrišanu. Abi laulātie tiesībās ir vienlīdzīgi.
Eiropas cilvēktiesību konvencija paredz tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni, taču darīt to saskaņā ar dalībvalsts likumiem. Ja divas personas, kuru pilsonības ir dažādas, vai arī vairs nedzīvo vienā Eiropas dalībvalstī, vēlas šķirt laulību, ir pienākums zināt, kurā valstī un kādā tiesā tām jāgriežas. Tā kā laulību šķiršanas gadījumu skaits Eiropā ir liels, laulības lietās piemērojamo tiesību un tiesu piekritības jautājumi katru gadu attiecas uz ievērojamu skaitu cilvēku visā Eiropā. Eiropas Savienības Padome, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlamenta atzinumus, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus Eiropas Kopiena ir noteikusi sev mērķi izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Regulā Nr.2201/2003 „Par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās par vecāku atbildību, un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr.1347/2000”, kas stājās spēkā 2005.gada 1.janvārī, noteikti vajadzīgie pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās Eiropas Savienībā.…
