Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena vai abu laulāto pieteikumu, un tā uzskatāma par šķirtu no dienas, kad tiesas spriedums par laulības šķiršanu stājies likumīgā spēkā. Tiesa laulību var šķirt, ja tā ir izirusi – nepastāv laulāto kopdzīve un nav arī gaidāms, ka viņi to atjaunos. Ir vairāki gadījumi, kad šķir laulību:
1)laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti;
2)laulātie dzīvo šķirti un nav kopīgas saimniecības, kuru nemaz nevēlas, jo noliedz jebkādu laulības kopdzīves iespējamību (kopīga saimniecība var arī nepastāvēt, ja laulātie šķirti dzīvo vienā dzīvoklī);
3)ja dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, laulību var šķirt tikai tādos gadījumos, kad:
a)laulātajam, kurš iesniedzis prasību, kopdzīve ar otru ir neizturama un neiespējama cietsirdības dēļ;
b)abi laulātie pieprasa šķiršanos, vai arī viens pieprasa un otrs piekrīt;
c)viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir gaidāms bērns vai arī jau ir piedzimis bērns.
2. SITUĀCIJA EIROPĀ
Eiropas Padomes (EP) 1999.gada ziņojumā “Par nesenajām demogrāfiskajām tendencēm Eiropā” Latvija pieminēta saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, vīriešu zemu vidējo dzīves ilgumu un viszemāko dzimstības līmeni. Eiropā kopumā konstatēta dramatiska noslēgto laulību skaita samazināšanās un liels ārlaulībā dzimušo bērnu skaits.
Aptuveni 500 lappušu garajā EP ziņojumā Eiropas valstis salīdzinātas pēc tendencēm, kas skar iedzīvotāju skaitu, dabisko pieaugumu (attiecību starp dzimušo un mirušo skaitu), dzimstības līmeni, laulību un šķiršanos skaitu, vispārējo un zīdaiņu mirstības līmeni. …