SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Jau vairāk kā astoņus gadus spēkā ir Dzīvokļu īpašuma likums ,kas skaidri definē jau praksē bieži izmantoto jēdzienu “dzīvokļu īpašnieku kopība”. Šis mehānisms ļauj dzīvokļu īpašniekiem ar balsu vairākumu pieņemt lēmumus daudzdzīvokļu namos, bet vai šis mehānisms darbojas arī kopīpašumā ? Atbilde ir jā un nē. Kopš 2017. gada 1. janvāra šī paša likuma 4. panta 2. daļā minēts, ka kopīpašumā virkni jautājumus, piemēram – pārvaldnieka noteikšanu, izdevumu tāmju apstiprināšanu u.c. jautājumus apstiprina ar 50%+1 balsu vairākumu. Interesanti, bet kopīpašuma gadījumā nav norādīts kā tieši skaita balsis – attiecībā pret lietošanā esošo telpu grupu skaitu, domājamo daļu skaitu vai kopīpašnieku skaitu? Pārsvarā domājamo daļu īpašnieki īpašus apgrūtinājums apsaimniekojot savu īpašumu neizjūt, bet Latvijas tiesu praksē ir gadījumi, kad kāds neapmierināts kopīpašuma līdzīpašnieks atsaucoties uz Civillikuma 1068. pantu apstrīd dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, jo tas pieņemts tikai ar 50%+1 piekrišanu nevis vienbalsīgi, kā to paredz iepriekš minētais Civillikuma1068. pants.
Kopīpašums ir sarežģīts tiesību institūts, un tas ir pastāvējis vēsturiski, pastāv mūsdienās, kā arī pastāvēs nākotnē. Jebkuram, kurš atrodas kopīpašnieka statusā vai plāno iegūt īpašumā domājamās daļas no nekustamā īpašuma, ir jāapzinās, kādi ir no kopīpašuma izrietošie pienākumi, ierobežojumi, kā arī tiesības. Paļauties uz solījumiem par draudzīgām attiecībām ar pārējiem kopīpašniekiem, nenosakot konkrētu pienākumu un tiesību sadali līgumā par kopīpašuma dalītas lietošanas kārtību un nenostiprinot to zemesgrāmatā, nav tālredzīgi. …