No 2004.gada 1.maija Latvija ir viena no 25 Eiropas Savienības ( ES ) dalībvalstīm un pilntiesīgi līdzdarbojas ES lēmumu pieņemšanā, pārstāvot nacionālās intereses ES institūcijās, tāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāizprot ES darbošanos pamatprincipus, tajā skaitā arī lēmumu pieņemšanas procesu, jo šis faktors ir viens no noteicošajiem. Diemžēl joprojām daudzi cilvēki nav informēti un tādejādi neizprot, kā darbojas Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas mehānisms un arīdzan kāda ir Latvijas ietekme šo lēmumu pieņemšanā, tāpēc ir svarīgi izglītot sabiedrību šajā jomā. Šīm nolūkam ir izveidotas vairākas organizācijas un vairāki cilvēki nodarbojas ar šo problēmu, kā vienu no piemēriem varu minēt Eiropas Savienības informācijas aģentūru.
Darba mērķis ir aprakstīt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai risināmie uzdevumi ir šādi:
1) Pamatojoties uz literatūru un citiem avotiem,
2) aprakstīt vispārējo lēmumu pieņemšanas kārtību;
3) apskatīt, kādi lēmumi tiek pieņemti Eiropas Savienībā;
4) izskatīt galvenās lēmumu pieņemšanas procedūras.
Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesu pazīst kā ļoti sarežģītu. Ir strikti norunāts, kādus lēmumus, kas un kādā kārtībā izskatīs. Daudzi autori atzīst, ka tikt skaidrībā pilnīgi, kas un kādus lēmumus pieņem, ir ļoti grūti, jo eksistē vairākas procedūras, un katrā procedūrā ir vairākas "jā - nē" saiknes.
Lēmumu pieņemšanas process Eiropas Savienībā notiek t.s. institucionālā trijstūra, ko veido Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija ietvaros. Eiropas Centrālā banka, Revīzijas palāta, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja iesaistās to lēmumu pieņemšanā, kas skar konkrētas specifiskas sfēras. Savienības tiesību kopums veido neatkarīgu tiesību sistēmu, kas ir pārāka par dalībvalstu nacionālo likumdošanu.1
Lai paustu nacionālās intereses Latvijas pārstāvjiem ir iespējas piedalīties ES tiesību akta izstrādes un pieņemšanas procesā
Tiesību akta projektu izstrādā Eiropas Komisija, nosakot tā formu un saturu. Tiesību akta projekts parasti jau tā tapšanas agrīnā stadijā tiek saskaņots ar dalībvalstu ekspertiem. Šie eksperti satiekas Komisijas komitejās un darba grupās vai arī Komisija iegūst informāciju par dalībvalstu interesēm un iespējamām problēmām neformālās konsultācijās ar dalībvalstu ekspertiem. Lai gan Komisijai nav saistoši nacionālo ekspertu priekšlikumi, sākotnējais kontakts ar nacionālajiem ekspertiem Komisijai ir ļoti svarīgs, jo dod priekšstatu par tiesību akta projekta “dzīvotspēju’, t.i. tā pieņemšanas un vēlāk arī ieviešanas iespējām. Dalībvalstis parasti šajā laikā cenšas aktīvi paust savas intereses, mēģinot panākt, lai Komisija tās iestrādā tiesību akta projektā. …