Lībiešu krasts

Secinājumi
1. Lībieši Latvijā vienmēr ir bijusi pati mazākā tauta un tā bija pakļauta asimilācijai, kariem un piespiedu pārvietošanai.
2. Lībiešu skaits strauji samazinājās, kad Latvijas teritoriju iekaroja vācu krustneši un lielu postu lībiešiem nodarīja arī Lielais mēris 1710. gadā.
3. Vidzemē lībiešu valoda izmira 19. gadsimta otrajā pusē, bet lībieši kā viendabīga etniska grupa visilgāk saglabājās Ziemeļkurzemē.
4. 1881. gadā Kurzemē lībiešu valodā prata runāt 2374 cilvēki, bet 1935. gadā 214 cilvēki ģimenē kā sarunu valoda lietoja lībiešu valodu.
5. Lībieši kā tauta samazinājās, jo lībiešus izdzina no viņu dzīves vietām, daļa vīriešu krita karā, daudzi aizbrauca no ciemiem un neatgriezās, kā arī padomju varas deportācijas un padomju varas okupācijas laiks.
6. Lībiešu krasts – tas ir krasts, kur lībieši apdzīvoja 12 ciemus (no Ovīšiem līdz Melnsilam). Katrs ciems ir ar savu vēsturi un stāstu.
…