Liecības kā ierādījumi kriminālprocesā

Kriminālprocesa likuma 123.pantā norādīts, ka pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, kas izpaužas kā pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošana, izmantojot pierādījumus. Kriminālprocesa likuma 131.pants nosaka, ka viens no pierādījumiem kriminālprocesā var būt liecības.
Liecības ir viens no nozīmīgākajiem pierādījumiem kriminālprocesā. Tiesību doktrīnā liecības tiek pieskaitītas pie personiskajiem pierādījumiem, jo to saturs tiek iegūts no personas.
Tātad, lai liecība varētu tikt izmantota kriminālprocesā kā pierādījums tai ir jābūt:
1. sniegtai kriminālprocesa ietvaros;
2. sniegtai par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem vai ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem;
3. likumā paredzētajā kārtībā iegūtai un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātai.
Personas tiesības uz taisnīgu tiesu nebūs ievērotas, ja pierādīšanā tiks izmantotas ziņas
par faktiem, kuras neatbilst pierādījumu īpašībām – attiecināmībai, pieļaujamībai un ticamībai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 127. pantu, kriminālprocesā iesaistītās personas kā pierādījumu var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem.
…