NOBEIGUMS
1054.gada Lielā shizma nebija viena notikuma rezultāts. Šis notikums bija ilgstošāka laika perioda nesaskaņu, pretrunu un strīdu sekas, kurām 1054. gadā izdevās pielikt punktu vienotajai agrīnajai Baznīcai, sadalot to divās daļās, divās konfesijās, kuras ir izdzīvojušas līdz mūsdienām. Pretrunas starp Austrumu un Rietumu baznīcām bija dažādas, sākot ar politiskām un kulturālām atšķirībām, piemēram, Romas impērijas sadalīšanu divās daļās, beidzot ar izmaiņām liturģijā, piemēram, atteikšanos no epiklēzes.
Lielā shizma ir būtiska ar to, ka izveidoja divas konfesijas – Romas Katoļu baznīcu un ortodoksijas baznīcu, kuras ir izdzīvojušas līdz mūsdienām, katra saglabājot savas atšķirības, taču vienojoties galvenajā uzdevumā – kalpot Dievam un sludināt kristīgo ticību. Lielās shizmas norise atklāj to, ka pastāvošie Austrumi un Rietumi vēlējās atšķirties, jo to vienotība, līdz ar vēsturisko notikumu progresu, bija izbeigusies. Centieni izlīdzināt radušās nesaskaņas piedzīvoja neveiksmi, tikai saasinot abu pušu vēlmi pastāvēt pēc saviem noteikumiem. No vienas puses, Lielā shizma bija kā saasināto nesaskaņu gaidāmais rezultāts, kas ļāva kristīgajai sabiedrībai „uzelpot”, pievēršoties ticības un reliģijas galvenajai domai, nevis svārstoties „par” un „pret” kādai inovācijai vai pieņemtajam noteikumam. No otras puses, Lielā shizma tomēr sadalīja agrīno Baznīcu, kas izmainīja tās sākotnējo pārliecību, ka tā ir „viena, svēta, apustuliska Baznīca”. Argumentēt, vai tas bija par labu kristīgajai sabiedrībai, vai tieši otrādāk, nesa postu nav iespējams, jo mūsdienās liela uzmanība tiek pievērsta cilvēka brīvajai gribai. Ja tā būtu ierobežota vienas konfesijas izvēlē, iespējams, cilvēki ne tikai nepievērstos kristīgajai ticība, bet dibinātu arvien vairāk savas, pašizdomātas „reliģijas”. Pašlaik, cilvēkiem pastāv izvēle starp to, kas viņiem šķiet pieņemamāks, saprotamāks un garīgi tuvāks, kas spēlē lielu lomu mūsdienu sabiedrībā.
Izstrādājot šo darbu, tika secināts, ka aprakstot agrīnās Baznīcas vēsturi, shizmas nozīme tiek apskatīta tikai virspusēji, lielāku uzmanību pievēršot tieši konfesijām un to atšķirībām. Mūsdienās, kristīgā reliģija un ticība kā tāda tiek saistīta tieši ar piederību pie kādas konfesijas, tādēļ netiek pievērsta uzmanība agrīnās Baznīcas nozīmīgumam senāk, kad Lielā shizma nozīmēja būtisku pagriezienu kristīgās sabiedrības vēsturē.
…
