1.1. Politiskā iekārta
Vācija ir federālā republika, kas iedalās 16 pavalstīs jeb federālajās zemēs. Trīs no šīm pavalstīm ir atsevišķas pilsētas, tās ir Berlīne, Hamburga un Brēmene. Atsevišķās federālās zemes apvieno parlamentāra valdība, kuras priekšgalā ir kanclers. Kanclera pilnvaras apstiprina bundestāgs jeb federālais parlaments – Vācijas parlamenta apakšpalāta. Augšpalāta ir bundesrāts jeb federālā padome. Sabiedrība ievēlē bundestāga locekļus, bet federālo zemju valdības ieceļ bundesrāta locekļus, savukārt kanclers sastāda kabinetu.
1.2. Vēsturiskā attīstība
Līdz pat ķeizara Vilhelma kronēšanai deviņpadsmitajā gadsimtā Vācija sastāvēja no daudzām feodālām valstiņām, kas bija saglabājušās no Svētās Romas impērijas laikiem. Tikai pēc gadsimtiem ilgām asiņainām cīņām prūšiem izdevās vācu valstiņas apvienot vienā politiskā vienībā. Pēc tā var spriest arī par vāciešu nacionālo apziņu – viņi mīl struktūru, kārtību un organizāciju. Vācijā arī notika lielākie reliģiskie konflikti pasaulē starp protestantiem un katoļiem. Tā rezultātā reformācija pilnīgi pārveidojas feodālo pasauli un tika likti pamati mūsdienu kapitālismam un uzņēmējdarbības kultūrai. Diezgan dziļi savas pēdas vācu kultūrā ir atstājis arī tas, ka Vācija vienmēr ir kalpojusi gan par tiltu un barjeru starp Austrumiem un Rietumiem, gan starp apgaismību un orientālismu un arī starp kristīgajiem Rietumiem un islāmiskajiem Austrumiem.
1.3. Iedzīvotāji un demogrāfiskā situācija
Vācijas iedzīvotāju skaits – 82,6 miljoni. Aptuveni trešdaļa visu iedzīvotāju, tas ir 25 miljoni, dzīvo kādā no 82 lielpilsētām. Aptuveni 50,5 miljoni iedzīvotāju, dzīvo ciematos un nelielās pilsētās, kuru iedzīvotāju skaits ir no 2.000 līdz 100.000. Bet mazākā daļa no Vācijas iedzīvotājiem – aptuveni 6,4 miljoni – kā savu patstāvīgo dzīves vietu ir izvēlējušies ciematus, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2.000.
Vācija pieder pie tām pasaules valstīm, kurās ir viszemākā dzimstība. Uz 1.000 iedzīvotājiem gadā piedzimst tikai 9 jaundzimušie. To daļēji var izskaidrot ar situāciju, ka bieži vien sievietēm pirmais bērns piedzimst tikai 30 gados un uz katru sievieti vidēji ir tikai 1,3 bērni. Tomēr iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir stabils un nemainīgs. Jaundzimušo deficīts ir aizstāts ar aptuveni trīs miljoniem imigrantu. Aptuveni 23% no visiem iedzīvotājiem ir 60 gadu slieksni pārkāpušie, un attiecība starp ekonomiski aktīvajiem un neaktīvajiem Vācijas iedzīvotājiem turpinās mainīties, jo arvien vairāk augs ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Ģimene tomēr vēljoprojām ir viena no svarīgākajām vāciešu vērtībām. Lielākā daļā iedzīvotāju dzīvo ģimenē, gandrīz puse – tradicionālā ģimenē, kas sastāv no laulāta pāra un viena bērna. Tomēr katrs ceturtais lielpilsētu iedzīvotājs dzīvo viens, laukos un ciemos situācija ir nedaudz labāka – tur viens dzīvo katrs septītais cilvēks. Aptuveni 2,4 miljoni cilvēku, pārsvarā sievietes, dzīvo vieni paši kopā ar bērniem kā vientuļie vecāki.
…
