Lai varētu pastāvēt īpašums, ir jābūt kādam, kas par to rūpējas un uztur to kārtībā. Tas, ar retiem izņēmumiem, ir šā īpašuma īpašnieks. Savukārt, lai kļūtu par īpašnieku ir jāiegūst savā īpašumā kāda lieta, priekšmets vai dzīva būtne.
Pamatojoties uz Latvijas Republikas Civillikumu, lietu tiesību daļu, mēs varam noraksturot ko mūsdienu sabiedrības izpratnē nozīmē īpašums, kā mēs varam to iegūt, lietot, valdīt un arī rīkoties ar to. Kā nosaka Latvijas Republikas Civillikuma 927.pants „Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.”1 Tas nozīme to, ka nepietiek tikai ar vēlmi kaut ko iegūt īpašumā, tai ir jābūt juridiski pamatotai un labticīgai, kā arī pieļaujama tikai likumā atļauta rīcība, lai iegūtu īpašumu, īpašuma tiesības. Skatoties mazliet tālāk Civillikumu, redzam 929.pantu, kurš skan sekojoši: „par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no apgrozības.”2 …