SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Kopīpašnieki var rīkoties ne tikai ar visu nesadalīto lietu kopumā, (tam nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana), bet arī katrs ar savu domājamo daļu (to ikviens kopīpašnieks var veikt pilnīgi patstāvīgi bez pārējo piekrišanas).
Kopīpašums var rasties dažādos veidos- mantošanas ceļā, vairākām personām iegādājoties vienu lietu, pārdodot daļu no nedalāmas lietas, likvidējot līgumsabiedrību, privatizējot valsts un pašvaldību objektus, laulībai beidzoties.
Pēc Latvijas likumdošanas dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kur dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu. Šis kopīpašums sastāv no mājas pārējās neatdalāmās daļas, kas nav piederīga pie dzīvokļiem (pamati, jumti, kāpnes, koplietošanas telpas, inženiertīkli, u. c.).
Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu.Ja kāds no kopīpašniekiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek viņam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem nodarīti.
Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu, ne atsavināt, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Ja kāds no kopīpašniekiem izdara kopīpašumā izmaiņas, ko prasījusi nepieciešama vajadzība, viņam ir tiesības uz izdevumu atlīdzības prasību no pārējiem kopīpašniekiem samērā ar katra domājamo daļu kopīpašumā.
Visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, ko kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas. Kopējās lietas augļi piekrīt atsevišķiem kopīpašniekiem, samērīgi ar katra daļu tajā. Uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.
Kopējas lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu.
Katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šī pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.
…
