Secinājumi
Neskatoties uz sasniegumiem sporta, īpaši basketbola infrastruktūras uzlabojumos, lietuviešu sporta ētika vismaz attiecībā uz Latviju nebija augstākajā līmenī, kopumā krīze, kas iestājās pēc Eiropas čempionāta kaunā bija ar iepriekšējiem pamatiem un priekšvēsturi.
Lietuvas basketbols savu uzplaukumu piedzīvojis 1930to gadu beigās, kad šai valstī sabiedrība iepazina šo sportu, atzina to par vērtīgu un izpratnei par sportu atbilstošu. Attīstība saistās ar to, ka strauji sakārtota basketbola infrastruktūra(laukumu būve, organizācijas jautājumi), sabiedrībā veidojās izpratne par sportu. Lietuvieši šai ziņā ir spilgts piemērs, ja salīdzina ar Latvijas tā brīža basketbola situāciju.
Lietuvā basketbols attīstījās neticami ātros tempos, aptverot lielāko daļu teritorijas, kam iemesls bija valsts atbalsts un jau pieminēti mentālie aspekti. Tāpat jāmin, ka straujai spēles mākslas apguvei palīdzēja ASV, īpaši Čikāgā dzīvojušie tautieši.
Lietuvas valsts vienība bija viena no spēcīgākām Eiropā, līdztekus Latvijas vienībai, ar kuru tā aizvadījusi daudz saspringtu spēļu, visslavenākā no tām 1939. gada Eiropas meistarsacīkstēs Kauņā, kura ir aizvainojuma iemesls vēl šobrīd, jo valstu federācijas jau kādu laiku bija konfliktā un lietuviešu rīcība finālspēlē bija negodīga, šī epizode krietni kavējusi sporta attiecības starp valstīm kopumā. Tam bija vairāki iemesli, kas veidoja kopēju negodīguma gaisotni ap šo meistarsacīkšu organizēšanu kopumā.
Tā attiecību rūgtuma pakāpe, kas parādījās šā notikuma sakarā, bija pârsteidzoša. Tika atsegtas pat nobriedušu un nopietnu cilvēku kaislîbas, un pārrunās pavīdēja senas atšķirības un pāri nodarījumi. Patiesība ir tā, ka abas valstis ir vienlīdz vainīgas, jo ir neviesmīlīgi izturējušās pret otras valsts komandu, bet lietuvieši vienkārši izskatās vainīgāki, jo viņu aizvainojošâ izturēšanās ir pavisam nesena. Par to liecina paradoksāli raksti ebreju avīzē “Yiddische Stimme” , kas interesējās par to un atzīmēja, ka Lietuvas publika tikai kopēja to attieksmi, kuru bieži pagātnē demonstrēja Latvijas publika, kad lietuvieši viesojās Latvijā, tā ka gala secinājums par abu pušu pilnīgu līdzvainīgumu ir izsvērts un pamatots, tomēr rod vietu jauniem pētnieciskiem darbiem, kas radītu atbilstošāku iespaidu par tā brīža diplomātisku saziņu.
Lielākais panākums Lietuvai bijis uzvara 1937. gada Eiropas meistarsacīkstēs Rīgā, kur apliecināja straujo progresu, pārsteidzot citas, par spēcīgākām uzskatītas vienības. Lieliski tajā sevi parādījis Prans Lubins, kurš uzskatāms par ne vien lietuviešu, bet arī vienu no Eiropas slavenākiem un meistarīgākiem tā laika basketbolistiem. Lietuvieši aizvadīja daudz interesantu maču ar tuvākajiem kaimiņiem, kas ir viens no iemesliem, kādēļ varēja tik strauji iekļūt basketbola valstu elitē un palīdzējis arī pārējām tuvumā esošām valstīm, jo spēļu, salīdzinot ar mūsu dienām, nebija daudz.
Baltijas valstis 30tajos gados bija nozīmīgs spēks Eiropas basketbolā, ņemot vērā finanses, kuras varēja veltīt sporta infrastruktūrai, sportistu sadzīves apstākļu uzlabošanai , tomēr tas spēja gūt vērā ņemamus panākumus. Konflikti tikai liecina,. cik liela nozīme šim sportam bija piešķirta kā sabiedriskā, tā pat valstiskā līmenī. Autors uzskata, ka Baltijas valstis pelnīti 30tos gados guvušas panākumus basketbola jomā.
…
