„Administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu un pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.”1
Šā uzdevuma realizēšanai Latvijas 07.12.1984. Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts, kāda darbība vai bezdarbība ir atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu administratīvo sodu, kura institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Likumā "Par pašvaldībām" paredzētajos gadījumos Rajonu padomēm, pilsētu domēm un pagastu padomēm tiek deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus un paredzēt arī administratīvo atbildību par to neievērošanu un pārkāpšanu.
Likuma prasību ievērošanu, piemērojot ietekmēšanas līdzekļus (sodus) par administratīvajiem pārkāpumiem, nodrošina ar augstāku institūciju un amatpersonu realizētu sistemātisku kontroli, prokurora uzraudzību, pārsūdzēšanas tiesībām un citos likumā noteiktajos veidos. Tādējādi var izdalīt galvenos Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības uzdevumus:
1)savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas (pārkāpuma izdarīšanas) apstākļus;
2)izlemt to stingrā saskaņā ar likumu;
3)nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi;
4)noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;
5)novērst pārkāpumus un audzināt personas likumu ievērošanas garā (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 237.pants).…
