Līguma jēdziens, forma

Latvijā arvien nozīmīgāku lomu daudzveidīgo tiesisko darījumu formu sastāvā iegūst līgums, pamatojoties uz sociāli ekonomisko problēmu risinājumiem, kuri tiek balstīti uz klasiskiem tirgus ekonomikas principiem.
Līgumu noslēgšana palīdz regulēt darījumu procesus, to izpildi, tiesisko nodrošinājumu un tiesiskās sekas. Ar līgumu palīdzību tiek noformētas dažādas saistības. Līgums tās precizē un detalizētāk atrunā pušu pienākumus un atbildību.
Civillikuma Saistību tiesību otrās nodaļas noteikumi attiecas uz vissvarīgākajiem līgumu veidiem, jo līgumu brīvības princips, protams, dod tiesības līdzējiem noteiktā apjomā atkāpties no līgumisko attiecību regulējuma, kā arī kombinēt dažādus līgumu veidus. Pēdējais variants parasti izpaužas līzingā, faktoringā un franšīzē, tā dēvētajos modernajos līgumos, kuros ir apvienoti vairāku līgumu elementi (piemēram, pirkuma un īres līguma elementi).
Taču atkāpes no likuma regulējuma var radīt situācijas, kad kāda no līguma pusēm tiek izmantota tās sliktākā saimnieciskā stāvokļa dēļ, tādā veidā nodarot tai zaudējumus. Lai izvairītos no šādām situācijām, līgumu brīvības principu ierobežo Civillikuma Saistību tiesību otrās nodaļas noteikumi, kurus līguma puses nevar grozīt ar savstarpēju vienošanos.
Civillikuma Saistību tiesību daļas otrajā nodaļā – Līgumi ir dots vispārējs līgumattiecību regulējums. Šajā nodaļā ir sniegti svarīgākie līgumu noslēgšanas, satura un izpildes jautājumi. Tālākajās nodaļās tiek regulēti jau ar konkrētu līgumu noslēgšanu saistītie jautājumi.…