Līdz ar ekonomisko situāciju un lejupslīdi Latvijā, kas aizsākās jau 2008. gada nogalē, finansiālais stāvoklis iedzīvotājiem vidēji ir būtiski pasliktinājies. Šāda situācija ietekmē jebkuru organizāciju, iestādi, uzņēmēju un ikvienu mūsu valsts pilsoni un aizvien biežāk ir jāsaskaras ar situāciju, ka agrāk noslēgta līguma saistības parādnieks neizpilda vai, piemēram, kavējas ar izpildījumu, tātad neizpilda pienācīgi. Savukārt tas bieži vien ir pamats līgumsoda piedziņai, ja konkrētajā līgumā tāds ir pielīgts vai arī ir ar likumu noteikts.
Nereti prasītā līgumsoda apmērs vairākkārtīgi pārsniedz paša parāda summu un ir neadekvāti liels. Šeit apsveicama Civillikuma (CL) modernizācija- pēdējie grozījumi tajā, kas izdarīti 2009.gada 4.jūnijā, paredz normu, kas dod pilnvaras tiesai līgumsodu samazināt, ja tā apmērs ir pārmērīgs, lai gan arī līdz veiktajiem grozījumiem tiesas dažos gadījumos ir secinājušas, ka „līgumsoda apmērs ir pārmērīgs un tiesas pilnvaras to samazināt nav ierobežotas, neskatoties uz to, ka nav tādas normas, kas to tieši pilnvaro uz šādu rīcību”. Sarežģījumus rada tas, ka „nekur nav īsti noteikti kritēriji, pēc kuriem būtu vērtējams līgumsoda samērīgums”. Bet „gadījumā, ja līgumsoda apmērs netiek pienācīgi izvērtēts, tas varētu negatīvi ietekmēt parādnieku – komersantu, kā rezultātā vairāki uzņēmējdarbības veicēji būtu spiesti iesniegt maksātnespējas pieteikumus, kas kaitētu Latvijas Republikas iedzīvotājiem kā patērētājiem un tikai pasliktinātu ekonomisko situāciju”. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs presē vairākkārtīgi publiski ir izrādījis neizpratni par kādu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pieņemtu spriedumu par tāda līgumsoda piedziņu, kas pārsniedz pamatparādu vairāk nekā par 2000%. …
