Apgūstot literatūru par romiešu civiltiesībām mēs iepazīstamies ar ievērojamākajiem romiešu civiltiesību institūtiem, to raksturīgākajām pazīmēm, kas izveidojušās vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā Romas pastāvēšanas laikā. Lai pilnīgāk izprastu cilvēktiesību vēsturiskās īpatnības, tās ir jāsaista ar valsts organizāciju, it īpaši ar likumdošanas orgāniem, kas izdevuši romiešu tiesību
normas, kurās ir izteikta tā laika valdošās šķiras griba.
Romiešu civiltiesības ar sava laikmeta augstāko šķiriski juridisko izveidojumu ir ieguvušas paliekošu vietu pasaules vēsturē.
Romiešu tiesību vēsturisko lomu jau novērtējuši savos darbos marksisma klasiķi, it īpaši pievēršoties civiltiesībām, kuru pamatā ir juridiski pilnīgi izveidots privātais īpašums, kas jaunajos laikos kļuvis par kapitālistiskās iekārtas pamatu.
F. Engelss par romiešu tiesībām raksta:
“... romiešu tiesības, vispilnīgākā, kāda vispār pazīstama, tiesību forma, kura pamatā ir privātais īpašums.”
Tāpat arī F.Engelss norāda uz romiešu līgumtiesību augstāko izveidojumu privāttiesisko mantu apgrozībā:
“…pirmās pasaules mēroga tiesības, t. i., romiešu tiesības, kurās nepārspēti precīzi ir izstrādātas visas svarīgākās vienkāršo preču īpašnieku tiesiskās attiecības (pircējs un pārdevējs, kreditors un parādnieks, līgums, obligācija utt.). “ ²
Cilvēktiesību institūtus savā laikā lietoja ne tikai vergu īpašnieki, bet tos pārņēma (recipēja)
arī buržuāzija savās civiltiesībās un lieto vēl tagad. Romiešu privātīpašums bija pa prātam arī buržuāzija savās civiltiesībās un lieto vēl tagad. Romiešu privātīpašums bija pa prātam valdošajām šķirām, un it īpaši buržuāzijai,kurai pats eksistences pamats ir privātīpašums un ar to saistītie saimnieciskie darījumi. Buržuāzija sāka uzskatīt romiešu civiltiesības par neapstrīdamu dogmu jeb, toreizējā izpratnē,- par rakstīto prātu (ratio scripta), kas pilnā mērā nodrošināja muižnieku un kapitālistu intereses. Nodibinājās pandektu doktrīna, t.i., mācība par romiešu civiltiesību praktisko pielāgošanu jaunajiem laikiem ( t.s. “tagadnes romiešu tiesības”).
Pandektu doktrīna sagatavoja ceļu romiešu civiltiesību institūtu pārņemšanai jaunlaiku buržuāzisko valstu civilkodeksos.
Padomju iekārtā vairs nebija spēkā romiešu civiltiesību normas, jo idioloģiski tās nebija pieņemamas sava privātā rakstura dēļ. Sociālistiskajā sabiedrībā viena pilsoņa intereses nebija nekādā pretstatā ar visas sabiedrības interesēm, bet gan ar tām saskaņotas.
Izcila nozīme romiešu tiesībām ir juridiskās terminoloģijas nodibināšanā, it sevišķi civiltiesībās. Romiešu juridiskie termini ir izplatījušies visā pasaulē un ieguvuši internacionālu terminu raksturu. Arī latviešu juridiskajā terminaloģijā plaši tiek lietoti latīņu termini.
Romiešu civiltiesības atšķiras ar augsti kvalificētu juridisko tehniku un izcili skaidriem un precīziem formulējumiem.…
