Viens no smagākajiem noziegumu veidiem ir slepkavības. Sabiedrībā slepkavības ir noziegumi, kas gūst lielu rezonansi. Krimināllikumā tiek dots šāds slepkavības definējums: citas personas tīša prettiesiska nonāvēšana.
Krimināllikumā slepkavības vai personas nāves iestāšanās tiek diezgan plaši nodalīta. Kriminālistikā veicot izmeklēšanu slepkavību lietās arī pastāv lietu diferencējums. Visām slepkavību izmeklēšanām ir vispārējās kopīgās izmeklēšanas pazīmes un vienlaicīgi ir arī katram atsevišķam slepkavību veidam sevišķas, īpašas izmeklēšanas metodes.
Slepkavības klasificē atkarībā no nāves nodarīšanas līdzekļa (šaujamierocis, pakāršana u.tml.); no tā vai upura personība ir vai nav zināma; no slepkavības motīva utt.
Veicot izmeklēšanu slepkavību lietās pirmais iedalījuma veids ir vai slepkavības izmeklēšana tiek veikta pēc līķa atrašanas vai otrādi, slepkavība tiek izmeklēta bez līķa (lietā ir pamatots uzskats, ka attiecīgā persona ir noslepkavota).
Lietās, kurās ir atrasts līķis tiek iedalīts vai vainīgā persona ir zināma un otrādi vainīgā persona nav zināma. Abas grupas ir iedalāmas vai noslepkavotā cilvēka personība ir zināma vai nav zināma. Kā jau iepriekš bija norādīts, ka visi slepkavību veidi ir klasificējami atkarībā no slepkavības izdarīšanas veida, piemēram, slepkavības nošaujot, nodurot, noindējot, noslīcinot, izmetot no augststāvu ēkas u.tml.
Nozīmīgu vietu slepkavību izmeklēšanā ieņem nozieguma motīva noskaidrošana un slepkavību veidus var kvalificēt sadzīves slepkavībās, mantkārīgās slepkavībās, seksuālās slepkavības. Atsevišķu grupu veido jaunpiedzimušu bērnu slepkavības, ko izdara bērna māte.
Ļoti specifisku grupu veido pasūtījuma slepkavības. Pirmām kārtām šādas slepkavības tiek izdarītas ļoti dažādu motīvu dēļ, šās slepkavības tiek izdarītas praktiski visos iespējamos veidos. Šīs grupas slepkavības ļoti bieži tiek ļoti perfekti izplānotas. Pasūtījuma slepkavību motīvi tiek parasti nopietni slēpti un ir ļoti attāla saistība pasūtījuma slepkavībās ar slepkavības pasūtītāju (no krimināltiesību viedokļa visvainīgākajai personai, kura faktiski ir šī nozieguma organizators).
Visas iepriekš uzskaitītās darbības darbā aprakstīšu nedaudz sīkāk.
Darba mērķis: Noskaidrot slepkavības jēdziena juridiskos aspektus.
Pētījuma objekts: Līķa apskate notikuma vietā.
Pētījuma priekšmets: Krimināltiesības.
Darba uzdevumi:
1.analizēt zinātnisko un juridisko literatūru par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu;
2.raksturot juridiskos procesus līķa apskatei notikuma vietā;
3.veikt secinājumus par tēmu.
Darba veikšanai izmantotās metodes:
1.pētījums – zinātniskās un juridiskās literatūras, vēsturisko dokumentu un interneta resursu analīze. Darba izstrādes gaitā izpētīta literatūra un dokumenti par citas personas tīšu prettiesisku nonāvēšanu.
2.analīze – tēma tika sadalīta sīkākās vienībās un izdalīta svarīgākā informācija, kas tika izmantota studiju darbā.
3.sintēze – atsevišķas informācijas vienības tika apvienotas, lai veidotos vienots informācijas bloks.
4.dedukcija – šī metode tika izmantota, lai izdarītu secinājumus no izmantotās informācijas.
5.deskriptīvā jeb aprakstošā metode – ar šīs metodes palīdzību tika aprakstītiu noskaidrotie fakti.
Pētījuma bāze: Zinātniskā literatūra un juridiskie dokumenti par tēmu, mācību grāmatas, studiju lekciju pieraksti.
1.Slepkavības jēdziens un pierādāmie apstākļi
Civilizētā sabiedrībā slepkavības uzskata par sevišķi smagu noziegumu, tāpēc to atklāšanai un izmeklēšanai pievērš īpašu uzmanību. Tas ir arī saprotams, jo neatmaskots un nesodīts slepkava vienmēr rada draudus un tādēļ izsauc baiļu sajūtu ikvienā sabiedrības loceklī.…
