Interpretējamā norma piešķir pašvaldībām, kas saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu ir vietējo varu tiesības un spējas likuma ietvaros regulēt un vadīt nozīmīgu publisko lietu daļu uz savu atbildību, tiesības attiecīgās administratīvajās teritorijās iedzīvotāju interesēs brīvprātīgi realizēt savas iniciatīvas ikvienā jautājumā, ja tas nav citas valsts institūcijas kompetencē vai arī ja šāda darbība nav aizliegta ar likumu. Savukārt likuma ,,Par pašvaldībām’’ 2.pantu, augstāk minēto pilnvaru realizācijas tiesības ir piešķirtas pilsētu, novadu un pagastu pašvaldībām (jeb vietējās pašvaldības) un rajona pašvaldībām. Interpretējamā normā minētās pašvaldības funkcijas ir atkarīgas no attiecīgās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām, pašu pašvaldību finansiālajam iespējām un izdomām.
[2] Ar jēdzienu administratīvā teritorija jāsaprot Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Izšķir divu veidu administratīvās teritorijas: novadi jeb pagastu, pilsētu vai pagastu un pilsētu vienošanās rezultātā izveidojušās administratīvās teritorijas, kurās ir viena vietējā pašvaldība; un apriņķi no novadiem, pilsētām un pagastiem, un republikas pilsētām, sastāvošās teritorijas, izņemot Rīgu. Jānorāda, ka katras pilsētas, rajona un pagasta pašvaldības administratīvās teritorijas ir nošķirtas viena no otras. Tās iedzīvotāji veido noteiktu vienību, kas vienlaicīgi tiek pakļauti divējādai tiesiskai iedarbībai, proti, katras pašvaldības iedzīvotāji ir pakļauti, gan visu Latvijas Republikas teritorijā strādājošo tiesību aktu iedarbībai, gan attiecīgajās pašvaldības teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības un pienākumus regulējošo tiesību aktu iedarbībai. …