Likumdošana ir augstāka valsts varas iestāžu darbība, izdodot likumus; viena no valsts funkciju īstenošanas darbībām. Likumdošanas tiesības Latvijā pieder Saeimai, kā arī tautai (referendumā) LR Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā (LR Satversmes 64.p.)1
Mūsu uzdevums ir analizēt likumdošanas ietekmi, bet pirms mēs saksīm to darīt, mūms vajag noskaidrot kas ir likumdošana, kas ir tās subjekti, procesi. Tātad, mums jāsāk ar teorētisko apskatu. Tieši tās ir 2. un 3. nodaļas mērķis.
Tālāk tiks apskatītas likumdošanas funkcijas: parlamenta un vietējo pašvaldību likumdošanas varas pamata funkcijas.
Svarīgi pievērsties likumdošanas dokumentam – Satversmei. Ir zināms, ka Satversme pārstāv izteikti spēcīgu likumdošanas varas konstitūciju ar parlamentāro režīmu centrā. Apskatīsīm, kādu lomu Satversme paredz likumdošanai un analizēsim likumdošanas ietekmi, balstoties uz dažiem tās punktiem.
Tālāk pievērsīsimies, niansem, kuri palīdzēs mums izanalīzēt sīkāk šo tēmu. Apskatīsim vairākus konkrētus piemērus. Tika piedāvāti subjekti, kuri paši ietekmē uz valsts likumdošanu, līdz ar to mainot tās ietekmi.
Darbam tika izmantota sēkojošā literatūra:
Jakubaņecs V. ‘Valsts jēdziens un formas’. P&Ko, Rīga, 2004.g.
Catlaks G., Ikstens J. ‘Politika un tiesības’. Zvaigzne ABC, Rīga, 2003.g.
‘Juridisko terminu vārdnīca’. Nordik, Rīga, 1998.g.
Latvijas Republikas Satversme, pieņemta 1922.gada 15.februārī.
Likumdošana ir augstāka valsts varas iestāžu darbība, izdodot likumus; viena no valsts funkciju īstenošanas darbībām.
Savukārt, likumdošanas vara ir viena no varas izpausmēm valstī. Kas tājai ir rakstūrīgs? Pirmkārt, tā tiek norobežota saskaņā ar valsts varas dalīšanas teoriju un principiem. Otrkārt, viņa raksturo cilvēka un sabiedrības attīstības stratēģisko mērķu noteikšanu. Un, galvenais, valsts darbības augstāko mērķu īstenošanai likumdošanas vara izdod vispārēji saistošas tiesību normas, sagatavo politiskos un juridiskos līdzekļus, bet neveic tos konkretizējošo pielietošanu.
Likumdošanas (pārstāvniecības) vara piedēr vietējām pašpārvaldes orgāniem, augstākiem pārstāvniecības orgāniem (parlamentiem), federāciju subjektu pārstāvniecības orgāniem (federācijām).
Likumdošanas varas pamatfunkcija ir likumu izstrāde un pieņemšana, kā arī pastāvīga likumdošanas pilnveidošana. Parlamenta likumdošanas varas pamata funkcijas ir likumu pieņēmšana, valsts budžetu apstiprināšana un nodokļu noteikšana, kontrole pār valdību, tiesnešu apstiprināšana (iecelšana), valsts orgānu un amatpersonu ievēlēšana (iecelšana, apstiprināšana u.c.). Vietējo pašvaldību likumdošanas varas pamata funkcijas ir vietējās nozīmes jautājumu (veselības, vides aizsardzības u.c.) risināšana vietējo iedzīvotāju spēkiem pašu interesēs; šim nolūkam izmanto finansējumu no vietējiem resursiem, darbojās uz likuma, savu lēmumu pamata un paši atbild par savu rīcību.…
