1.Linux teorētiskais apskats
1.1.Kas ir Linux?
Linux kodols ir bezmaksas UNIX veida operacionālās sistēmas kodols (kernel), kas ticis radīts 1991. gadā (par vēsturi sīkāk var lasīt pielikumā nr.1), to radījis Linuss Torvalds, bet vēlāk pilnveidojuši daudzi izstrādātāji no visas pasaules. To izmanto GNU/Linux operacionālajās sistēmās. Tas tiek izplatīts zem GNU Vispārējās Publiskās licences, tā pirmkods ir brīvi pieejams. Sākotnēji kodols tika izstrādāts Intel 80386 procesoriem, taču vēlāk pielāgots arī citām platformām. Tas ir gandrīz pilnībā sarakstīts C programmēšanas valodā, izmantojot vairākus GNU C paplašinājumus, kā arī nelielus fragmentus no Asamblera koda. Linux simbols ir pingvīns Tukss (vairāk var lasīt pielikumā nr.2). Linux vidē ir iespējams spēlēt spēles, par to vairāk var lasīt pielikumā nr.3. [4],[9].
1.2.Atvērtā pirmkoda programmatūra
Tā ir programmatūra, kas ir publicēta un pieejama publikai, pirmkodu ir atļauts kopēt, modificēt, nemaksājot lietošanas maksu. Atvērtā pirmkoda programmatūra attīstās ar brīvprātīgo programmētāju kopienu sadarbību. Šīs kopienas sastāv no individuāliem programmētājiem un lieliem uzņēmumiem. Linux kodols (kernel) ietilpst atvērtā pirmkoda programmatūrā. [8].
1.3.Linux kodols (kernel)
Kodols ir svarīga Linux sastāvdaļa, kas nodrošina sadarbību starp aparatūru un programmatūru, resursu sadali un procesu vadību. Kerneļa jeb kodola izejas kods ir pieejams bez maksas. Pastāv divi Linux kodola atzarojumi: 2.4 un 2.6. Pieņemts, ka versijas nosaukumā ir četri cipari, piemēram, 2.6.18.1. Šis ir 2.6 kodola atzarojuma 18 versija, patchset 1. Katra kodola izejas kods ietver sevī vairākas datnes, piemēram:
• linux-2.6.18.1.tar.gz;
• linux-2.6.18.1.tar.bz2;
• patch-2.6.18.1.gz;
• patch-2.6.18.1.bz2.
Jāseko līdzi skaitļiem, kas atrodami versijas nosaukumā, lai tie sakristu. Ja rodas vajadzība pēc jauna kodola, varat kompilēt kodolu, vai uzstādīt jau gatavu, jaunāku. Kodols, kas ir paša nokompilēts, varēs efektīvāk izmantot sistēmas resursus. [9],[10].
1.4.Linux darba virsmas
Linux darba virsmas ir programmu sakopojumi, kas tiek izstrādāti tā, lai iegūtu funkcionalitāti, un strādātu kā operacionālā sistēma.
1.4.1.GNOME darba virsma (GNOME desktop environment)
GNOME (darba virsmas attēlu var redzēt pielikumā nr.8) projekts ir veidots, kā brīvprātīgo centieni izveidot viegli lietojamu bezmaksas skaitļošanas platformu. Šis mērķis sevī ietver darba rīku izveidi, kas palīdzētu izstrādātājiem izveidot jaunu, atšķirīgu programmatūru, izvēloties programmas, kuras iekļaut oficiālajā produktā. Izstrādātāji veido darba virsmas vidi – programmas, kas vada sistēmas startēšanos, dod pieeju datiem un pārzina logus un uzdevumus.
Liels daudzums programmatūra tiek veidota zem GNOME projekta nosaukuma, no kuras liela daļa tiek savākta, sakomplektēta un izdota kā GNOME. GNOME tiek savienots ar Linux vai Sun Microsystems’ Solaris operacionālajām sistēmām, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu operacionālo sistēmu.
GNOME ir atzīts pat GNU Projekta oficiālo darba virsmu. [12].
1.4.2.KDE (K Desktop Environment) darba virsma
…
