Literārie darbi iztēles un fantāzijas rosinātāji pirmsskolas vidējās grupas vecumā

Mērķis ir atklāt literatūras nozīmi vidējā pirmsskolas vecumā bērnu iztēles un fantāzijas rosināšanā.
Pētījuma objekts: literatūra - pedagoģiskajā procesā pirmsskolā.
Pētījuma priekšmets: fantāzijas un iztēles attīstība vidējā pirmsskolas vecuma bērni.
Uzdevumi: 1.atlasīt un analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru;
2. izzināt vidējā pirmsskolas vecuma bērnu psihiskās attīstības raksturojumu;
3. teorētiski pētīt literatūras nozīmi fantāzijas un iztēles veicināšanā un attīstībā.
1.Iztēles un fantāzijas vispārīgs skatījums pedagogu, psihologu skatījumā.
Iztēles un fantāzijas vispārējs raksturojums.
Latviešu valodas vārdnīcā rakstīts, ka iztēle ir psihiska norise-(kā) jauna radīšana apziņā -tēla, priekšstata, idejas veidā, tēlains priekšstats. Iztēlē rada mākslinieciskus tēlus. Iztēlē pavīd senās ainavas līdzīgi ir rakstīts latviešu literārās valodas vārdnīcā, tikai tur ir minēts, ka iztēle ir kā jauna radīšana parasti jaunrades procesā. Latviešu valodas vārdnīcā rakstīts, ka fantāzija ir radošā iztēle, izdomājums, mākslinieka fantāzija, Latviešu literārās valodas vārdnīcā rakstīts, ka fantāzija ir iztēle, iedoma, izdomājums.(8; 115)
J.A.Students par fantāziju sauc „psīchisku” spēju darināt izdomas jeb fantāzijas priekšstatus. Fantāzija, ko mūsu valodā var dēvēt par iztēli, ir tādu priekšstatu darināšana, kas neatbilst reālām lietām, un parasti ir bagātāki par tām. Kaut arī cilvēks balstās uz kāda notikuma precīzu aprakstu, tā tomēr ir jauna atmiņā saglabātu faktu kombinācija un ir uzskatāma par iztēli.…