Literatūra 20.gados Latvijā

Grāmatniecības un preses stāvoklis liecina par jebkuras valsts iedzīvotāju kopuma sasniegto garīgās attīstības līmeni un zināmā mērā arī perspektīvām. No šī viedokļa raugoties, starpkaru periodā neatkarīgajai Latvijai bija lieli panākumi.
Ja grāmatniecību zināmā mērā uzskata par tautas garīgās kultūras mērauklu, tad arī vērojumi šinī laukā ļauj mums izprast milzīgo ieguldījumu, ko latviešu tautai deva suverēnā valsts. Aktīva grāmatniecība darbība radīja izcilus literātus un preses uzplaukumu.,
Latviešu grāmatniecība, kas smagi cieta Pirmā pasaules kara laikā, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sāka attīstīties vēl vairāk. Stimulējošs faktors grāmatniecības attīstībai tikko neatkarīgajai Latvijai bija aktīvie grāmatu apgādi-gan tie, kas izveidojās no jauna, gan dibinātie iepriekš, kuri tagad sāka strādāt aktīvāk. Viens no lielākajiem izdevējiem bija Ansis Gulbis, kura apgādā parādījās daudz nozīmīgu un latviešu rakstnieku kopotie raksti. Savas grāmatnieka gaitas gan Gulbis bija sācis jau 1903.gadā Pēterpilī, izdodot Gētes dzejas Raiņa un Aspazijas atdzejojumā.…