Literatūras pirmsākumi Latvijā

Krusta karu laikā, kad sāka noskaidroties visas Eiropas politiskais un reliģiskais iedalījums, Baltijas telpa savas ģeogrāfiskās situācijas dēļ bija kļuvusi par īpaši nozīmīgu objektu starptautisko ietekmju sfēru sadalē. Interesi par reģionu izrādīja gan Romas katoļu, gan Bizantijas pareizticīgo baznīca. Šīs abas 11.gs. sašķēlušās kristīgās reliģijas sev pakļāva jaunas teritorijas un sadalīja Eiropu pareizticīgajā Austrumeiropā ar oficiāli atzīto grieķu alfabētu un tolaik katoliskajā Rietumeiropā ar latīņu rakstību un savu kultūras attīstības ceļu.
Seno latgaļu zemes Baltijas reģionā kļuva par konkurences robežu. Katoļu misiju no rietumiem kuršu zemēs īstenot aizsāka dāņi, kuriem šeit no Romas pāvesta (Pashala III) 1164. gadā bija dota pilnvara izplatīt kristiānismu. Dāņi jau bija dibinājuši Piltenes bīskapiju, tomēr viņu intereses tika novirzītas uz teritorijām tagadējās Latvijas zemēs.
Reliģijas ietekmes veicināšanas un kristiānisma sludināšanas galvenais spēks bija mūku ordeņi, klosteri un baznīcas. Galvenokārt tur radās un uzkrājās pirmā literatūra un sakrālā māksla, no šejienes misionāri veica tautas pastorizācijas darbu (garīgās aprūpes) darbu.
Jau kopā ar pareizticīgo misijām Baltijas reģionā ieplūda pirmās ar roku rakstītās reliģiskās grāmatas senslāvu rakstā. Krievzemes klosteros bija attīstījusies samērā plaša rokraksta grāmatniecība. Pareizticīgo kulta neatņemama sastāvdaļa bija rituālu lasīšana no grāmatām baznīcslāvu valodā. Tomēr reāli šīs dārgās grāmatas pareizticīgā tauta nelietoja. “Bez šaubām, pareizticības sekmes starp latviešiem bremzēja tas, ka starp krieviem nebija latviešu valodas pratēju un starp toreizējiem latviešiem krievu valodas pratēju bija maz, ka latviešu valodā nebija pārtulkoti Svētie Raksti un dievkalpojuma noturēšanai vajadzīgās grāmatas.”

…