Turaidas lībiešu valdnieks kristietībai pievēršas labprātīgi, kaut, iespējams, aiz savtīgiem nolūkiem, lai iegūtu kādu labumu sev, taču viņš ir pārliecināts šīs ticības nesējs. Uzskata, ka Kaupo, iespējams, kristījies ideālu motīvu vadīts, taču pastāv acīmredzama iespēja, ka tas vairāk ir bijis politiskais aprēķins. Veicot ceļu uz Romu, Kaupo redz rietumu pasaules greznību un majestātiskumu, tas ir, baznīcas, lielas un bagātas pilsētas, kā arī izturīgas akmens pilis. Šī kristiešu varenība un pārticība, kā arī Romas Katoļu baznīcas galvas labvēlīgā uzņemšana noteikti tikai nostiprina lēmumu atbalstīt kristīgo ticību. Kaupo acīm paveras atšķirīga kultūra, kas nav līdzīga līvu zemei, un šis ceļojums atstāj neizdzēšamu iespaidu, kas rada vēlmi dzīvot pēc rietumu pasaules uzskatiem. Nostāju vēl vairāk varētu pastiprināt 1206. gada notikumi, proti, Turaidas līvu sacelšanās pret Kaupo, viņa padzīšana un īpašumu atņemšana. Ja sākotnēji virsaitis ieņem svarīgu vietu līvu sabiedrībā, tad tagad ar vācu ienācēju atbalstu Kaupo demonstrē nepadevīgajiem līviem savu spēku, lai atgūtu savu zaudēto stāvokli.
Kaupo kļūst par pirmo baltieti, kurš Romas katoļu baznīcas misionāra Teodoriha pavadībā dodas uz Romu un tiekas ar pāvestu Inocentu III, lai pēcāk atgrieztos savā zemē un parādītu savu uzticību katolicismam un tā politikai. Šķiet, ja kristīgā ticība un Rietumeiropas kultūra nesasniegtu šīs teritorijas, mēs, iespējams, šobrīd nespētu runāt par latviešu tautu. Kaimiņtautu spiediens būtu pārlieku liels, lai zemju iedzīvotāji tam varētu ilgstoši pretoties, vietējās nelielās tautiņas asimilētos un ar laiku izzustu. Savukārt, ja runājam par Rīgu, kas šajā laikā uzskatāma par svarīgu kristīgās ticības un misijas centru Baltijā, jāatzīst, ka tās aizstāvēšana 1210. gadā pret skaitliski ievērojamiem kuršu spēkiem, kurā iesaistās arī Kaupo kopā ar karadraudzi, ir liktenīga jaunajai kristiešu kopībai Līvzemē. , …