Livonijas kari (13.-16.gs.)

Kanonisko tiesību pamatdarbības joma bija baznīcas institūciju organizācija, garīdznieku un ordeņa brāļu savstarpējo attiecību regulēšana, bet daudzos gadījumos tām bija pakļauti visi Livonijas iedzīvotāji kā piederīgie katoļu draudzei. Kanoniskās tiesības regulēja laulības, liecību došanu tiesā, procentu ņemšanu utt. Tajās regulētas daudzas laicīga rakstura tiesiskās attiecības (par testamentiem, laulībām, radniecību un svainību, pirkumu un pārdevumu līgumu apliecināšanu u.c.). Kanonisko tiesību sistēma dibinās uz katoļu baznīcas likumiem, parašām, pāvestu reskriptiem, koncila lēmumiem un citiem aktiem, kas bija sakopoti īpašā krājumā – Corpus iuris canonici Vācu muižnieki tiesisko attiecību regulēšanai Livonijā izmantoja Rietumeiropas juridiskos institūtus ar kopējo nosaukumu Bruņinieku (jeb vasaļu) tiesības. Šo tiesvedību subjekti bija 1.kārtai (muižniecībai) piederīgie (tiesībās līdzīgie). Livonijas bruņinieku tiesību ievērojamākie krājumi: 1) Voldemāra un Ērika lēņu tiesības. Tās tika rakstītas Ziemeļigaunijas vasaļiem, kuru vairums bija vācieši. Dānijas rigsrads 1315 g. piešķīra šai kodifikācijai oficiāla likuma spēku. Kodekss iedalīts 60 pantos un satur lēņu tiesības, tiesu iekārtu noteikumus un procesuālās tiesības. 2) Livonijas senākās bruņinieku tiesības