Livonijas karš

Latvijas un Igaunijas vēsturē 13. gs. sākās jauns posms – Livonijas laikmets. Šajā laikā rietumeiropiešu spiešanās uz austrumiem, kas bija aizsākusies jau 10. gs., bet kulmināciju ieguvusi 11. – 12. gs. – krusta karu laikā, - sasniedza Austrumbaltijas zemes. Eiropas krustneši, misionāri un tirgotāji, kas nāca galvenokārt no Vācijas, kā pirmos no vietējiem iedzīvotājiem sastapa lībiešus (livones). Viņu zemi vācieši sāka saukt par Livoniju. Taču vēlāk ar šo vārdu sāka apzīmēt arī citu, vāciešiem pakļauto tautību – latgaļu, sēļu, kuršu, zemgaļu un igauņu – novadus. Līdzās Livonijas nosaukumam reizēm tika lietots arī cits šīs teorijas apzīmējums – Svētā Marijas zeme vai, kā saka latvieši, - Māras zeme. Livonija jeb Māras zeme bija tikai ģeogrāfisks apzīmējums, jo tajā ietilpa vairākas valstis. Livoniju kopā veidoja mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijas.
Livonijas laikmets Latvijas un Igaunijas vēsturē aptvēra vairāk kā trīsarpus gadsimtus ilgu laika posmu līdz 16. gs. otrajai pusei, kad spēcīgo kaimiņvalstu spiediena rezultātā viduslaiciskā Livonija gāja bojā.
Mana referāta mērķis – parādīt Livonijas bojā ejas iemeslus, jeb parādīt to, cik plašs bija Livonijas karš, kādas bija šī kara sekas, raksturot nozīmīgākās kaujas Livonijas karā. …