SECINĀJUMI
Katram politisko attiecību posmam 13.gs. piemīt savas raksturīgās iezīmēs. 1200.-1209.g. no Krievzemes-Livonijas attiecībām izstājās Polocka. Laikā no 1209 .g. līdz pat 1269. g. Livonija veidojas savas attiecībās ar Novgorodu un Pleskavu, kura tiecās pēc neatkarības no Novgorodas. Šo periodu raksturo daudzi lokālie teritoriālie konflikti. Sākot ar 1261. g. konflikti turpinās, taču tajos aktīvi iesaistās jauna reģiona lielvara – Lietuva.
Kopumā Livonijas-Krievzemes politiskās attiecības 13. gs. raksturo galvenokārt savstarpējie iebrukumi, sirojumi un sadursmes, kurās piedalās visas trīs puses – Livonijas gan maztautas, gan krustneši, gan krievi. Abas puses viegli slēdza līgumus, taču ņemot vērā viduslaiku tradīciju slēgt līgumu uz trīs gadiem, tie bieži netika pagarināti un ik pa laikam arī neievēroti. Parasti līgumu slēgšanas pilnvaras tika deleģētas sūtņiem, tāpēc nevar apgalvot, ka Livonijas un Krievzemes politiskā elite personīgi piedalījās līgumu slēgšanas procesā.
Lielu nozīmi Livonijas-Krievzemes politiskajās attiecībās noteica Krievzemes iekšpolitiska nestabilitāte un ārpolitiskie faktori – mongoļu iebrukums un lietuviešu sirojumi Krievzemes rietumos. Rezultātā Krievzemes kņazistēm bieži vien nācās mainīt savas ārpolitiskās prioritātes, tāpēc Krievzemes novājināšanas faktu savos nolūkos izmantoja krustneši gan radot nesaskaņas starp kņazistēm, gan arī veicot militāro ekspansiju.
Livonijas-Krievzemes robeža ir ne tikai politiska, bet arī kulturāla un konfesionāla. Tā apmēram atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju. Narvas robeža ziemeļos faktiski izveidojās 1224.g Livonijas austrumu robeža izveidojās krusta karu sākumā, kad Polocka zaudēja savu ietekmi. Tālāk robežas aizsardzību nodrošināja robežpiļu sistēma gar Livonijas-Krievzemes robežu.
…