Livonijas valstiskā iekārta un tiesības

XI-XII gs. Krusta karu laikā Eiropas krustneši, misionāri un tirgotāji, kas nāca galvenokārt no Vācijas, sasniedza Austrumbaltijas zemes. Rīgas bīskaps Alberts panāca pastāvīga militāra spēka organizēšanu ordeņa veidā. 1202.gadā tika dibināts Zobenbrāļu ordenis, kļūstot par pirmo mūku - bruņinieku ordeni, kas izveidots ārpus Vidusjūras reģiona. Vēstures avotos atrodamas pretrunīgas ziņas par ordeņa dibinātāju. Par to tiek saukts gan bīskaps Alberts, bez kura akcepta, protams, ordeni izveidot nevarētu, gan cisterciešu mūku ordeņa abats Teoderihs, kuram acīmredzot arī bija nopelni ordeņa izveidošanā, jo ordeņa dibināšanas laikā Teoderihs vairākkārt bija devies uz Romu. Ordenis tika izveidots, jo bija nepieciešams regulārs militārais spēks, kas Livonijā uzturētos nepārtraukti un aizsargātu to, kā arī lai iekarotu jaunas zemes.
Ordeņa kodolu veidoja ordeņbrāļi, kas bija ordeņa lemtspējīgie locekļi. Ordeņbrāļi dalījās brāļos bruņiniekos un brāļos priesteros, un tika izvietoti pa ordeņa zemēs esošajām pilīm. Ierindas ordeņbrāļi, ietilpstot kādā no pils konventiem, atradās novadu mestru jeb komturu un fogtu pakļautībā, kas savukārt pakļāvās ordeņa mestram (līdz 1209.g. – Venno; 1209.–1236.g. – Folkvins). Ordeņa priekšnieku - mestru ievēlēja no brāļu bruņinieku vidus. Mestra personiskā rīcībā bija viens bruņinieku kārtas puisis un viens brālis - priesteris, kas izpildīja arī kancelejas sekretāra pienākumus un glabāja Ordeņa zīmogu. Turklāt ordenī ietilpa arī pusbrāļi un dažāda veida kalpotāji, kas ordeņa struktūru stipri sarežģīja.…