Jauni draudi pār Livoniju nobrieda 16. gadsimta vidū, kad Maskavas tronī nāca cars Ivans Bargais. Krievi jau agrāk bija paziņojuši, ka pēc Bizantijas bojāejas par Senās Romas ticības un impērijas varenības mantinieci kļuvusi Maskava. Gan šī ideoloģija, gan Ivana Bargā paziņojumi, ka Livonija ir sena krievu zeme, radīja draudus Baltijai. Maskava sāka izvirzīt livoniešiem nepieņemamas prasības. Neraugoties uz to, 1554. gadā Livonijai izdevās pagarināt mieru ar Maskavas lielkņazisti, bet Livonijai bija jāatsakās no biedrošanās ar Lietuvu. Livonijai tomēr bija jāparaksta līgumu ar Lietuvu, un Ivans Bargais to izmantoja kā ieganstu kara sākšanai pret Livoniju. „1547. gadā Briesmīgais liek sevi kronēt par caru (Cēzaru), lai visiem rādītu savu varenību. Izkāvies ar tatāriem pie Volgas, viņš 1557. gadā piesaka karu Māras zemei.” 1557. gadā krievu pulki iebruka Livonijā. Sākās Livonijas karš, kas kļuva par pēdējo karu Livonijas valstu vēsturē, jo dažus gadus pēc tā sākuma Livonija beidza eksistēt.
Nobeigums
Savā darbā apskatīju Latvijas vēstures tādu posmu kā Livonija. Šis laiks saistās ar krasām izmaiņām vietējo cilšu dzīvē un vācu kundzības nodibināšanos Latvijas teritorijā. Līdz ar vāciešiem Latvijas teritorijā ienāca arī Rietumeiropas sasniegumi dažādās nozarēs.
Apskatot Livonijas valsts iekārtu, liela vērība bija jāpievērš arī tiesībām un attiecībām Livonijas veidošanās un pastāvēšanas laikā, jo tiesībām ir liela nozīme valsts eksistēšanā un daudz kas ir atkarīgs tieši no tiesību sistēmas.
Izpētot Livonijas valsts organizāciju un tiesības, kas pastāvēja Livonijā un saistībā ar to, nākas secināt, ka pārāk tiek akcentēts vācu iebrucēju nodarījums Latvijas teritorijā dzīvojošajām ciltīm, jo tikai subjektīvi vērtējot tā laika notikumus var spriest, kas notika tajā laikā, bet formāli, tiesību ziņā viss liekas pavisam savādāk nekā tas tiek rādīts dažādos literatūras avotos.
Parasti Livonija saistās ar vācu bruņinieku iebrukumu un garīdzniecību, bet ar laiku garīdzniecības loma it kā samazinās, lai gan visu pastāvēšanas laiku Livonijas valstiņām bija bīskapiju statuss. Izpētot Livonijas tiesību sistēmu, nākas secināt, ka ļoti liela nozīme bija tirgotājiem, kas visvairāk kontaktējās ar citām valstīm un tāpēc ieguva pilnvaras, kas nebija pārējiem iedzīvotājiem, kas lielākoties nonāca atkarībā no vācu muižniekiem.
Uzrakstot to darbu vēlējos parādīt Livonijas valsts veidošanos no dažādiem aspektiem. Daudzi aizskartie jautājumi ir plašākas izpētes vērti, jo gan valsts gan tiesību jautājumos Livonijas posms Latvijas vēsturē ir ļoti sarežģīts un komplicēts laika posms.
…
