Vārds “līzings” ir cēlies no angļu vārda "lease" , un tulkojumā no angļu valodas tas nozīmē "iznomāt", "izīrēt". Galvenokārt šo terminu izmanto dažāda veida darījumu apzīmēšanai, kuru rezultātā tiek nomāti ilgtermiņa lietošanas priekšmeti. Līzings radies 19.gadsimta pēdējā ceturksnī ASV, bet Eiropā tas pirmo reizi parādījās pēc Otrā pasaules kara 1961.gadā, ASV bankām sadarbojoties ar Londonas uzņēmējiem, nodibinot "Equipment Leasing Cc".1 Latvijā līzings ir samērā jauna finansēšanas forma, kas praksē plašāku lietojumu guvusi relatīvi nesen. Līzinga operācijas kā pirmā uzsāka SIA “Agrolīzings” 1992. gadā, kad Baltijas valstīs vēl nebija līzinga organizācijas. Sabiedrības dibināšanas mērķis bija Somijas finansu organizācijas “Finnish Export Credit Ltd” piešķirtā kredīta (50 miljoni FIM), kura apsaimniekošana tika uzticēta “LATA”, preču realizācijas ieņēmumu patstāvīga nodrošināšana. SIA “Agrolīzings” uzdevums bija ieviest praksē līzingu lauksaimniecības tehnikas realizācijai Latvijā. Līzinga operācijas kā otrā uzsāka “Baltijas Tranzītu banka”- 1993.gadā. Tālāk ar līzingu sāka nodarboties virkne banku, sāka veidoties arī pirmās līzinga kompānijas. Sākotnēji līgumu nosacījumi bija labvēlīgi tikai naudas aizdevējam. Tieši šajā laikā daudziem uzņēmējiem radās iespaids par līzingu kā dārgu un nedrošu līdzekli finansējuma iegūšanai. Šķita, ka papildus augstajām procentu likmēm ir arī liels risks zaudēt nodrošinājumu pie mazākās kavēšanās ar maksājumiem. Pašlaik situācija līzinga tirgū ir būtiski mainījusies par labu klientam. Pazeminājušās procentu likmes un vairāk vai mazāk ir standartizēti līzinga līgumu nosacījumi. Līzings ir kļuvis par vienu no visplašāk izmantotajiem finansu produktiem.
1994. gadā tika izveidota “Latvijas Līzinga devēju asciācija” kā neatkarīga Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinoša sabiedriska organizācija. Asociācijas galvenais uzdevums ir izstrādāt kopīgas līzinga attīstības programmas, iesaistīties normatīvo dokumentu izstrādāšanā līzinga jomā. 2
Galvenie faktori, kas veicināja līzinga attīstību Latvijā bija:
1) lata stabilitāte;
2) rūpiecības un tirdzniecibas uzņēmumu nepieciešamība pēc veco ražošanas iekārtu un transporta līdzekļu nomaiņas pret jauniem un modernākiem;
3) mazo un vidējo uzņēmumu skaita palielināšanās;
4) jauno uzņēmumu vajadzība pēc pamatlīdzeļu iegādes.
Terminu "līzings" lieto daudzās pasaules valstīs visdažādāko tiesisko attiecību apzīmēšanai. Līzings pamatojas uz jēdziena "īpašums" sadalīšanu īpašuma tiesībās un īpašuma izmantošanas (pārvaldīšanas) tiesībās. Ir vairāki līzinga jēdzieni un aiz tā stāvošās parādības. Eiropas nacionālo līzinga kompāniju apvienība "LEASEUROPE" līzingu raksturo šādi: "Līzings ir rūpnīcu, rūpniecības preču, iekārtu, nekustamā īpašuma, ko nomnieks izmanto ražošanai, nomas līgums. Preces pērk iznomātājs, un viņš saglabā īpašumtiesības". 3
Līzings ietver sevī īpašuma nodošanu lietošanā uz noteiktu laiku ar periodisku tā vērtības atmaksāšanu. Citiem vārdiem sakot, līzings ir nomas veids, kas saistīts ar īpašuma nodošanu lietošanā. Līzinga kā ekonomikas kategorijas būtiska īpatnība ir īpašuma funkciju sadale, konkrēti - īpašuma piederības nodalīšana no tā izmantošanas. 4
Jāatzīmē, ka līzings ne būt nav noma ar izpirkšanas tiesībām. Kad uzņēmums nomā kādu ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām, uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz, kad izdara pirmo iemaksu. Savukārt līzinga darījumā uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi samaksāta.1
Klasiskajā līzinga darījumā parasti piedalās trīs dalībnieki:
1)ražotājs;
2)līzinga devējs;
3)līzinga ņēmējs.…
