Lobisms kā process politikā un sociālajās zinātnēs pazīstams jau sen, taču gan cilvēku izpratne un viedoklis par to, gan ierobežojumi un regulējumi vēl joprojām mainās. Latvijā šim fenomenam uzmanība netiek pievērsta tik, cik lielvalstīs, taču tas nemaina faktu, ka lobismam arī Latvijas politiskajos procesos ir liela nozīme.
Dažādos avotos lobisms tiek definēts līdzīgi, tāpēc autors savā darbā balstās uz Tezaurs.lv sniegto lobisma definīciju – deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās — lobijos). No tā izriet, ka persona, kas cenšas ietekmēt normatīvos aktus vai lēmumus, saucama par lobiju vai lobistu un Terzaurs.lv īsi definēts, kāda persona attiecināma par lobistu un kāds ir tās mērķis – lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus. (Tezaurs.lv, 2022).…