Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
4,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:737300
 
Author:
Evaluation:
Published: 02.11.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 24 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    3
1.  Nācija kā valsts ideja un draudi    5
  Multinacionālisms un padomju politika – PSRS sabrukuma cēloņi    5
  Minoritāte, nacionalizētā valsts un radnieciskā valsts    8
  Analītiskā daļa    11
2.  Krievvalodīgo minoritāte Latvijā    11
  Latvijas valsts nostāja krievvalodīgo jautājumā    12
  Jaunākās tendences sabiedrības attīstības un pilsonības jautājumos    14
3.  Krievijas ārpolitika un Baltija    14
  Krievijas ārpolitikas pamatnostādnes un to veicinošie faktori    16
  Krievijas sankcijas pret Latviju un tās sekas    19
  Krievvalodīgo minoritātes jautājums, veidojot Krievijas un Baltijas attiecības    22
  Secinājumi    24
  Bibliogrāfija    27
  Pielikums    28
Extract

Lai arī jau aizsākusies otrā desmitgade kopš beigusi pastāvēt bipolāra starptautiskā sistēma, joprojām valstu savstarpējās attiecībās valda aizgājušā gadsimta vēsmas, kas, ikreiz, pārrunājot jaunās pasaules nākotni un attīstības perspektīvas, liek apsvērt pagātnes atstātās liecības. Padomju Savienības sabrukums aktualizēja nācijvalsts un suverenitātes jēdziena nozīmi starptautiskajā politikā, tādējādi no jauna pievēršot uzmanību jautājumiem par nācijas tiesībām uz pašpārvaldi.
Starptautiskās politikas teorija piedāvā vairākus valsts veidošanās modeļus, ko nosaka dažādas attiecības starp valsti un nāciju, tādējādi pierādot dažādos apstākļus, kas ietekmē valsts idejas un mērķu definēšanu. (Buzan:1991, 69-82 ). Valsts realizētā politika savdabīgā veidā liecina par tās iedzīvotāju nacionālo sastāvu un pretenzijām, ko ietekmē noteiktas nacionālās intereses. Tādējādi nācija un nacionālā identitāte ir būtiski elementi, kas ietekmē ne tikai valsts iekšpolitiskos apstākļus, bet arī nosaka valsts ārpolitiskos mērķus.
Apsverot nācijas un valsts attiecību lielo nozīmi starptautiskās politikas veidošanā, it sevišķi post-sociālisma valstīs, man īpaši interesanti šķita pievērsties Krievijas ārpolitikas tendencēm pēdējo desmit gadu laikā, turklāt par galveno mērķi izvirzot apskatīt krievvalodīgo minoritātes jautājuma nozīmi Krievijas ārpolitikā, kas attiecīgi ļautu secināt par Krievijas nacionālās identitātēs veidošanās atstāto ietekmi bijušajās padomju bloka valstīs, jo īpaši atspoguļojot Latvijas un Krievijas attiecību specifiku.
Sabrūkot Padomju Savienībai, bijušajās padomju republikās ārpus Krievijas teritorijas dzīvoja gandrīz 25 miljoni krievvalodīgo, no kuriem lielākā daļa neatkarīgi no savas dzīvesvietas arī jaunajos politiskajos apstākļos uzsvēra ciešu radniecību kā ar krievu tautu, tā arī ar jauno Krievijas valsti. Šīs grupas intereses nenoliedzami nonāca pretrunā ar vietējās nācijas interesēm, kas, atjaunojot savas nacionālās valsts politisko ietvaru, galvenokārt vēlējās realizēt ne tikai savas tautas pašnoteikšanās tiesības, bet arī noteiktu kulturālo īpatnību saglabāšanu.
Vēlme saglabāt nacionālo identitāti un pārņemt varas grožus savās rokās, veicināja krievvalodīgo minoritātes tiesību ierobežošanu arī Latvijā, līdz ar to radot domstarpības un dažāda līmeņa saspīlējumu ne tikai Latvijas sabiedrībā, bet arī Latvijas un Krievijas attiecībās.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −6,48 €
Work pack Nr. 1133101
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register