2. LOĢISTIKAS KONCEPCIJAS
Loģistika ir zinātne par materiālo vērtību plūsmu un ar to saistīto informācijas plūsmu vadīšanu noteiktās mikro- un makroekonomikas sistēmas, lai sasniegtu izvirzīto mērķi6.
Loģistikas teorijas un prakses pamatprincipi ir:
- Analītiskais;
- Informācijas;
- Mārketinga;
- Integrētais.
Analītiskā pieeja ir klasiska pieeja loģistikai kā zinātnei, kas nodarbojas ar materiālo vērtību plūsmām un vadīšanu no produktu ražošanas līdz realizācijai. Analītiskās loģistikas pamatā ir stabila teorētiskā bāze, kas pētījumos izmanto materiālo vērtību krājumu vadīšanas un pētījumu ekonomikas kibernētiskās un matemātiskās statistikas metodes un modeļus. Analītiskajai pieejai ir raksturīga samēra sarežģīta ekonomikas matemātiskā modeļa uzbūve, kas atspoguļo loģistikas problēmu specifiku. Turklāt problēmai jābūt precīzi formulētai, bet modelim – realizējamam, ko sasniegt ir samēra grūti, ņemot vērā loģistikas objektu lielos apmērus. Daudziem nelieliem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir ieinteresēti ieviest integrēto loģistikas pieeju, analītiskā pieeja ir neērta un neefektīva.
Informācijas pieeja ir cieši saistīta ar attīstītu datoru tehnoloģiju. Šīs pieejas pamatā ir tas, ka, no vienas puses, var formulēt kopējo materiālo vērtību plūsmas vadīšanas problēmu, bet, no otras puses, - veidot problēmas risināšanas informācijas nodrošinājumu. Šī pieeja koncentrēta uz uzņēmumu menedžmenta funkcijām – plānošanu, materiālo resursu iegādi, ražošanu, gatavo produktu sadali u.c.
Informācijas pieejas teorētiskais pamats ir sistēmpieeja, kuru lieto loģistikas objektu modelēšanā. Šīs pieejas pamatstratēģija ir biznesa uzdevumu risināšana ar datoru palīdzību. Tajā pašā laikā loģistikas sistēmām, būvētām uz informācijas izmantošanas pieejas principiem, trūkst elastīguma un dinamikas, kas nepieciešama tirgus ekonomikai.
…
