-
Lūsis
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Lūša apraksts | 4 |
1.1. | Klasifikācija | 4 |
1.2. | Uzbūve | 4 |
1.3. | Dzīvesveids | 5 |
1.4. | Barība | 6 |
1.5. | Slimības | 7 |
2. | Lūšu sastopamība | 8 |
2.1. | Izplatības savvaļā | 8 |
2.2. | Zoodārzā Latvijā | 9 |
3. | Vairošanās | 10 |
3.1. | Teritorijas | 10 |
3.2. | Riests | 10 |
3.3. | Jaundzimušie | 11 |
4. | Lūšu medības | 12 |
4.1. | Izsekošana | 12 |
4.1.1. | Pēdu nospiedumi | 12 |
4.1.2. | Mēsli | 12 |
4.2. | Lūšu izzušana | 13 |
4.3. | Lūšu medību ierobežojumi Latvijā un pasaulē | 14 |
4.3.1 | Lūša medību ierobežojumi Latvijā | 14 |
4.3.2. | Lūša aizsardzība pasaulē | 14 |
4.4. | Medību process | 14 |
Secinājumi | 16 | |
Izmantotā literatūra | 17 | |
Pielikums | 18 |
Pārtiek gandrīz tikai no tā, ko noķer paši. Spēj vairākas dienas iztikt bez barības. Eirāzijas lūsis ir lielākā no lūšu sugām un vienīgā, kuras galvenā barība ir savvaļas pārnadži. Kur pārnadžu mazāk, lūši barojas ar sīkākiem dzīvniekiem. Latvijā lūšu pamatbarība ir zaķi (galvenokārt baltais zaķis), stirnas, lapsas un vistveidīgie putni. Ziemā, kad ir bieza sniega sega, uzbrūk arī staltbriežu un aļņu teļiem un meža cūku sivēniem. Ja trūkst pamatbarības, medī arī citas sīko plēsēju sugas, vāveres un peļveidīgos grauzējus un pie izdevības uzbrūk pat bebram. Maitu ēd tikai lielā badā. Lūsim ir spēcīgs medību instinkts, tāpēc viņš nelaiž garām iespēju uzbrukt, arī būdams paēdis, tātad - nogalina vairāk nekā nepieciešams.
Lūšu medījumi citās sugas areāla daļās – ziemeļbrieži, kalnu kazas, truši, murkšķi. Ēd arī zivis. Lūša medījums var būt no 15 kg smagajam muskusbriedītim līdz 220 kg smagam pieaugušam staltbriedim, bet kopumā lūša galveno barību veido katra konkrētā rajona sīkākie pārnadži. Lai arī lūsis ir liels dzīvnieks, ēd pamaz — ap diviem kilogramiem gaļas diennaktī. Pēc kārtīgas maltītes ilgi guļ. Dažkārt labprātāk uzlaiza nomedīta dzīvnieka asinis nekā viņu ēd. Ir ziņas un daļā sabiedrības valda uzskats, ka lūši ir asinssūcēji - no upura izsūc tikai asinis. Šādiem gadījumiem ir mēģināts rast racionālo izskaidrojumu. Kaķu dzimtas dzīvniekiem papildus uzturā ir nepieciešami vitamīni, ko satur zaļa zāle. Karstās vasarās, kad zāle izžūst, tajā nav vitamīnu, un vitamīnu bads liek meklēt citu to avotu. Zālēdāju barības traktā tiek sintezēti vitamīni, kā rezultātā šo dzīvnieku asinis un aknas ir piesātinātas ar vitamīniem un kalpo lūšiem kā vitamīnu avots.
Tā kā lūsis ātri skrien tikai nelielus attālumus, medībās tas cenšas upuri pārsteigt, pielavoties un uzglūnot. Medījumu atrod mazāk ar ožas, vairāk – asās redzes un dzirdes palīdzību. …
Referāts bioloģijā par Lūsi, veidots 10. klasē, iegūtā atzīme - 10. Ļoti sīki aprakstīts lūsis, piemēram, pazīmes, uzbūve,dzīvesveids utt.
- Lūsis
- Plankumainie dzīvnieki
-
Slīteres Nacionālais parks
Research Papers17 Biology, Environmental Protection, Geography
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Plankumainie dzīvnieki
Research Papers for secondary school12
-
Slīteres Nacionālais parks
Research Papers for secondary school17
-
Lielie kaķi
Research Papers for secondary school5
-
Sila biocenoze
Research Papers for secondary school3
-
Latvijas daba
Research Papers for secondary school7