Kā var lasīt grāmatās, ekskursija ir kolektīva kādas vietas, izstādes, izrādes, muzeja u.tml. apmeklēšana. Tik vien. Vai arī – izbraukums nolūkā apmeklēt kādu vietu, pasākumu – ja tā tīk labāk. Ko nozīmē vārds “mācību” ar sešiem burtiem un trim zilbēm, kas novietotas priekšā visvarenajai “ekskursijai”, galvenās lomas tēlotājai? Īsi un skaidri – tieši to, ka skolēni (un ne tikai) tiek aicināti mācīties. Iepazīties, attīstīt savu domāšanu, atmiņu, uzmanību, savas radošās spējas, veidot un izkopt personības apziņu, gribu, sadzirdēt citu cilvēku viedokli.
Mācību ekskursijas dod iespēju iepazīt ne tikai vienam otru, bet arī plašāk izpētīt priekšmetus un parādības, kas šķiet tik tālas klases solā. Atklāt to cēloņus un savstarpējās sakarības, izdarīt objektīvākus secinājumus. Un, ja tikai tie trīs (šoferis – gids – skolotājs) autobusa priekšā ļauj, justies lepnam, jo patiesi to esi izdarījis pats.
Savā darbā skolotāji izmanto filmas, prezentācijas, patstāvīgos darbus, mājasdarbus, konkrēta materiāla apgūšanu no grāmatām. Taču nereti gadās, ka bērniem stundas neliekas aizraujošas un interesantas, konkrētāk sakot garlaicīgas. Tam par vainu, mūsuprāt, ir mācību metode, kuru izmanto skolotājs, proti, katrā nozarē agrāk vai vēlāk notiek pārmaiņas, mūsuprāt, arī mācību procesā ir vieta reformām. Lai padarītu stundu skolēniem interesantāku un saprotamāku, būtu jāsaista teorētisko daļu ar praktisko, praktiskā šajā gadījumā būtu ekskursija.
Darba mērķis: Izpētīt, kā mācību ekskursijā iegūto informāciju var izmantot mācību procesā. Darba uzdevumi: 1.Veikt ieskatu teorijā par mācību ekskursiju kā mācību metodi.
2. Noskaidrot un apkopot skolēnu domas par ekskursiju un tajā iegūtās informācijas izmantošanu mācību procesā
3. Analizēt ekskursijā uz Sanktpēterburgu iegūto zināšanu izmantošanu mācību procesā.
Darba metodes:
Teorētiskās informācijas apkopošana
Tabulu izveide
Anketēšana un iegūto datu apstrāde…
