Praktiskās metodes
Praktiskās metodes lieto galvenokārt tādēļ, lai skolēniem izkoptu praktiskās darbības prasmes un iemaņas.Praktiskās metodes iedala divās apakšgrupās – labaratorijas un praktiskajos darbos. Profesionālās izglītības iestādēs izmanto vēl arī mācību praksi darbavietā.
Labaratorijas darbi ir savdabīga pētnieciskās izziņas metode, ar kuras palīdzību skolēns, īsumā atkārtodams zinātniskā pētijuma gaitu, patstāvīgi iegūst subjektīvi jaunas atziņas. Labaratorijas darbus visbiežāk izmanto ķīmijā, fizikā un bioloģijā. (Zelmenis, 2000) Labaratorijas darbi sekmē teorijas saistību ar praksi, domāšanas un praktiskās darbības vienotību zināšanu apguves procesā. Labaratorijas darbu saturs saistīts ar skolotāju veiktajiem demonstrējumiem, uzdevumu risināšanu, izmantojot novērojumus, eksperimenta materiālus. (Žukovs, 1997) Pamatskolā bieži vien ķīmijas labaratorijā mēs veicām dažādus labaratorijas darbus. Tie likās neparasti, jo vajadzēja darboties ar visādiem šķīdumiem, kuri bija nezināmi un vienmēr likās, ka sajaucot neatbilstošus daudzumus, kaut kas uzsprāgs un mēs kļūsim melni.
Praktiskie darbi. Tos veic visos darbmācības cikla priekšmetos. Zēni strādā koka un metāla apstrādes darbnīcās, bet meitenes iepazīstass ar tekstildarbiem un pārtikas produktu tehnoloģiju. Praktiskie darbi daļēji iespējami arī citos mācību priekšmetos. Visās praktiskajās nodarbībās skolēni ne vien iemācās lietot dažādus darbarīkus un ierīces, apgūst darba prasmes un iemaņas, bet vienlaikus arī paplašina un padziļina savas zināšanas. (Zelmenis, 2000)
…