Mācību metodes ekonomikas stundāspusaudžu vecumposmā

Mācību metode ir skolēna un skolotāja rīcības raksturojums izvirzīta mērķa sasniegšanai un mācību uzdevumu risināšanai mācību procesā. Mācību metodi var raksturot arī kā skolotāju un skolēnu mācīšanās metodisko paņēmienu sistēmu.
Pedagoģiskajā literatūrā mācību metode definēta dažādi, tomēr definīcijās izpaužas divi galvenie uzskati par metodes būtību. Viens ir uzskats par metodi kā mācību darbā lietoto paņēmienu kopumu, cits – par metodi kā ceļu skolotāja un skolēna rīcības raksturojumu izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Metode –
dabas un sabiedriskās dzīves parādību izzināšanas un pētīšanas paņēmienu kopums kā apzinātu secīgu darbību komplekss, ko izmanto kā darbības principu (“kā veikt”) kāda darba, uzdevuma risināšana, pētījumos u.tml., lai sasniegtu izvirzītajam mērķim atbilstošus rezultātus. Metodes veidi un to izvēle atkarīga no objekta un ar to saistītajiem darbības mērķiem. Pedagoģiskās pieejas ietvaros metodes orientētas uz izglītības mērķiem teorētiskā un praktiskā jomā. [1.]
- dabas un sabiedriskās dzīves parādību izzināšanas un pētīšanas paņēmieni, veids.
noteikts paņēmiens vai paņēmienu sistēma, komplekss, ko izmanto kādas darbības, uzdevuma veikšanā, pētīšanā u.tml. Daiļrades metodes. Individuālās darba metodes. Audzināt bērnu ar pareizām metodēm.[2.]

Mācību process –
parastajā izpratnē – mērķtiecīgi organizētas mācīšanas un mācīšanās tiešā norise kā pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, kurā ciešā skolotāja un skolēna (skolēnu) mijiedarbībā tiek apgūta jauna informācija, papildinot zināšanas un iemaņas un tiek nostiprinātas iepriekš apgūtās zināšanas, prasmes, iemaņas. Tas ir izziņas, saskarsmes un personības attīstības process. Mācību process var risināties arī ārpus pedagoģiskā procesa ietvariem, ja izglītība tiek apgūta patstāvīgi, bez skolotāja klātbūtnes – pašmācības ceļā. [1.] …