Skaļi izlasa uzdevuma noteikumus. Tiek noskaidrots, kas ir starpība. Šodien uzdevumā par pastmarkām bērni bija aktīvi, jo visi zin, ka, ja grib tālu sūtīt vēstuli, tad jau arī pastmarkas būs dārgākas. Galvas rēķinos ir bērni, kas rokas tur virs galda un skaita uz pirkstiem. Skolotāja stāsta, ka rokas var turēt uz galda un skaitīt ne tikai pirmajā klasē, bet arī divpadsmitajā klasē, ja vien to var paspēt. Bērni ir ļoti aktīvi un nav vairākas reizes jāskubina, lai kāds atbildētu.
Latviešu valoda notiek divās grupās, katrā 11 skolēnu.
Pārskata mājās uzdotos uzdevumus. Atkārto kā raksta N n Ņ ņ V v un ar tiem pieraksta divas rindiņas. Pārraksta no grāmatas burtnīcā teikumu. Tas dažiem bērniem sagādā nelielas grūtības, tādēļ labi, ka daži vēl raksta ar zīmuli. Tā mazāk strīpojumu. Visi klusiņām lasa pasaku „Gudrā atbilde”. Skolotāja tikmēr izlabo tikko nodotās burtnīcas. Pēc izlasīšanas pasaka tiek pārrunāta atbildot uz jautājumiem, kas ir pasakas beigās. Katrs skaļi lasa pa vienam teikumam no pasakas. Bērni atbild veidojot pilnu teikumu.
Pieraksta dienasgrāmatā, kas ir uzdots mājās. Izlasa mājasdarba uzdevumu un pārrunā to, lai mājās nerodas jautājumi.
Latviešu valoda notiek divās grupās.
Raksta I i Ī ī J j, kamēr pilna līnija. Pārraksta teikumu no grāmatas. Nākamajā uzdevumā ir jāpabeidz teikumi par pasaku. Pēc šī uzdevuma, skolotāja izdala mazas lapiņas. Tajās ir tāds pats uzdevums, kurā jāpabeidz teikumi. Šo uzdevumu pilda katrs atsevišķi, kad pabeidz – nodod. Stundas nobeigumā āķīgie jautājumi. Šeit skan pareizas atbildes.
Tēma „Dabas parādības”. Tiek izrunāts, kas ir dabas parādības. Bērni pat ļoti daudz zin nosaukt dabas parādības. Lasa tekstu grāmatā un nosauc tajā esošās dabas parādības. Uz skolotājas jautājumu, ko dara cilvēki laukos, kad tuvojas negaiss, bija tikai neliela daļa bērnu, kas zināja atbildēt. Šķiet, ka šis jautājums bija vairāk domāts tiem bērniem, kam ir lauki.
Bērni meklē šķēres un līmi, kas ir tepat klasē atvilknē. Šajā brīdī netiek ievērota drošības tehnika ar šķērēm. Tie skolēni, kas jau paņēmuši šķēres, ejot uz savu vietu, šķēru galus ver vaļā un ciet. Burtnīcā tiek veikts uzdevums, kur dabas parādības no lapas malas ir jāizgriež un jāpielīmē attiecīgajā lapas laukumiņā.
Tiek uzdots jautājums: „Kam ir vajadzīgas upes?” Lai būtu, kur dzīvot zivīm, dzīvniekiem padzerties un nomazgāties, mums kur padzerties. Skolotāja jautā, vai tad no upes var dzert, pa to taču dzīvnieki brien ar kājām, kuģi pa to brauc, putni virs tā lido, tādēļ nevar to dzert, bet, ja tomēr vajag, tas noteikti vispirms ir jāuzvāra. Tomēr nevajadzētu ar to aizrauties.
Tad seko uzdevums, kas noslēdz darba burtnīcu, jānoskaidro, kas jāraksta pie dzīvās un, kas pie nedzīvās dabas. Tā kā visi nepaspēja pabeigt, tas jāizdara mājās.
Lasa skaļi uzdevumu. Kurš var pateikt, kā jārēķina? Rokas paceļ vairāki skolēni un pirmais skolēns, kam pavaicā, atbild pareizi. Skolotāja rēķina uz tāfeles kopā ar skolēniem. Galvas rēķini. Šajā uzdevumā skolotāja atgādina, ka saskaitāmos drīkst mainīt vietām, jo rezultāts no tā nemainīsies. Stundas beigās tiek iesākts arī mājas darbs un pārvaicāts, vai viss tajā ir skaidrs. Matemātikas stunda paiet diezgan lielā steigā, jo viss ir jādara ļoti ātri.…
