Attiecībā uz mācīšanos pastāv daudz dažādas teorijas, kuras izteiktas idejas un principi par pašu mācīšanas procesu, t.i. kā labāk apgūt mācību vielu, kā visefektīvāk veikt mācīšanas procesu dažāda rakstura un domāšanas cilvēkiem.
Darba autore savā pētījumā izmantoja pazīstama amerikāņu zinātnieka D.A. Kolba metodiku, ar kuras palīdzību, var noteikt savu mācīšanās stilu.
Pētījuma mērķis - radīt visaptverošu ainu par mācīšanas stiliem izmantojot D.A. Kolba metodiku.
Darba uzdevumi: veikt nelielu pētījumu 10 cilvēkiem un iegūtos rezultātus sagrupēt pēc mācīšanas stiliem, kā arī izanalizēt individuālās atšķirības vienas grupas ietvaros.
Darbā izmantotas vairākas pētniecības metodes – salīdzinošā jeb komparatīvā, socioloģiskā un deduktīvā.
Devida Kolba teorijas teorētiskie aspekti
Davids Kolbs (dz.1939.gada) ir amerikāņu izglītības teorētiķis, kura publikācijas koncentrējas uz empīrisku mācību, individuālo un sociālo pārmaiņu, karjeras attīstību, kā arī uz izpildvaru un profesionālo izglītību1.
Davids Kolbs, publicēja savu mācīšanās stilu modeli 1984 gada2, taču neskatoties uz to, šī teorija bija izstrādāta ilgus gadus pirms oficiālas publikācijas. Kolbs piedāvā četras mācīšanas stilu kategorijas3:
Konkrētā pieredze (KP)
Iegūstot zināšanas, persona izmanto savu pieredzi, kas galvenokārt balstās uz izjūtām. Šīs personas parasti ir “orientētas uz cilvēkiem”. Šādi cilvēki uzskata, ka teorijas apguve nav īstais ceļš, un katru situāciju grib uzskatīt par īpašu. Vislabāk viņi mācās no konkrētiem piemēriem un pieredzes. Šie cilvēki maz uzticas autoritātēm, labprāt lieto atgriezenisko saikni, mīl diskutēt.…