D.A. Kolbs mācīšanās stilus iedala četrās grupās - kategorijās:
1.Veids, kad cilvēks par pamatu ņem savu pieredzi;
2.Mācīšanās stils, kad cilvēkam svarīgākais ir atrast likumsakarības, tādējādi izstrādāt savu vērtējumu;
3.Stils, kad cilvēks konkrētu lietu labāk apgūst – eksperimentējot.
4.Stils, kad cilvēks ieņem novērotāja vai klausītāja pozīciju, pēc tam izstrādājot savu personīgo viedokli.
Savukārt A.Maslova teorija par motivāciju izvērtē dominējošās vajadzības. Bet autore savā darbā nav strikti ievērojusi respondentu dalījumu pēc dzimuma vai pēc vecuma, vai arī pēc izglītības, kaut gan lielākajai daļai respondentu ir bakalaura grāds. Motivācija tiek iekļauta darba otrajā daļā, kurā tiks izklāstīti divi visiem zināmie motivācijas veidi, analizējot anketu rezultātus.
Anketēšanas mērķis bija noteikt respondentu izteiktāko mācīšanās stilu, kas netieši ļauj spriest par personību kā tādu. Izplatītākās personu kategorijas pārstāvji tiek aplūkoti atsevišķi.
Sākumā tiks apskatīti paši mācīšanās stili un tikai tad izanalizētas dalībnieku aptaujas. Anketas tika izdalītas desmit cilvēkiem, kuri ir autores vecuma, daži ar nelielu vecuma starpību līdz desmit gadiem, studē, un daži no vieņiem mācīšanos apvieno ar darbu un ir budžetnieki.
Izplatošais mācīšanās stils jeb tā saucamais reflektējošais mācīšanās stils.
Šis stils tiek raksturots ar pazīmēm - interese par citiem cilvēkiem (izteiktas empātijas spējas), novērošana, pieredze, laba iztēle - fantāzija, izpaužas eksperimentējot. Pie šī stila piederošajām personām nevisai patīk plašas diskusijas, īpaši tādas, kur nepieciešams sniegt savu vērtējumu, bet rūpīgi visu apdomājot, tām vienmēr par visu ir savs viedoklis. Nelabprāt iesaistās lomu spēlēs, vai tādos pasākumos, kuros tiek pakļauti citu vērtēumam. Šīm personām arī nepatīk ievērot kaut kādus noteikumus, reglamentus.…
