Research Papers
Humanities
Pedagogy
Mācīšanas un mācīšanās darbību sabalansētība mācību proce...-
Mācīšanas un mācīšanās darbību sabalansētība mācību procesā dažādos skolēnu vecumposmos
Nr. | Chapter | Page. |
1. | Mācīšanas un mācīšanās darbību sabalansētība mācību procesā dažādos skolēnu vecumposmos | 2 |
2. | Motivācija un mācīšanās | 2 |
3. | Mācīšanās motivācijas īpatnības pusaudžu vecumā | 3 |
4. | Macīšanās process un tā psiholoģiskās īpatnības | 5 |
5. | Mācīšanās motīvu veidi | 6 |
6. | J.A.Komenska atziņas par mācīšanu un mācīšanās motivāciju | 7 |
7. | Skolēna mērķu, emociju un interešu nozīme viņa mācīšanās motivācijā | 8 |
Secinājumi | 11 | |
Avotu un izmantotas literatūras saraksts | 14 |
Motivācija ir tā, kas garlaicības vietā rada interesi. Tieši motivācija iekustina bērnus, virza viņu rīcību un uztur viņu uzvedību ilgākā laikposmā. Motivācija ir cieši saistīta ar sasniegumiem. Bet motivācija ir arī sava veida pašmērķis, viens no pedagoģijas mērķiem. Kā norāda N.Geidžs un D.Berliners , skolotāji vēlas, lai viņu audzēkņi sāktu interesēties par noteiktām intelektuālām un estētiskām aktivitātēm un saglabātu šo interesi arī pēc skolas beigām. Tapāt ir vēlams, lai pieaugušie pilsoņi interesētos par mākslu, mūziku, zinātni un sabiedriskiem jautājumiem. Dažāda veida intereses un vērtību izpratne ir rezultāts tai skolas izglītībai, kuru skolotāji cenšas sekmēt. Tātad motivācijas īpatnība ir tāda, ka tā ir gan mācību mērķis, gan līdzeklis.
Katram labam darbam, tāpat arī sasniegtiem labiem rezultātiem ir nepieciešams pastiprinātājs. Bet katram konkrētam skolēnam tas būs cits. Tā galvas noglaudīšana var darboties kā pastiprinātājs bērnam, kuram nepieciešama pieaugušā atzinība, bet citam bērnam, kuram ir liela tieksme pēc patstāvības, tas neizraisīs nekādu pozitīvu iespaidu. Savukārt, bērnam, kuram ļoti svarīga ir vienaudžu atzinība, tas var izraisīt pat negatīvu iespaidu.
Motivācija nosaka pastiprinātājus un arī uzvedību, kas ir orientētā uz noteiktu mērķi. Cilvēki ar cerībām vai sapņiem par nākotni, kuru viņi velētos, var saglabāt noteikta veida uzvedību ilgu laiku. Tā arī skolēniem, jo lielāka ir motivācija, jo vairāk laika tiek veltīts mācībām. Tāpēc, ja skolotājs grib uzzināt kas audzēkni motivē, viņam jānoskaidro, kā skolēns pavada laiku. Un tas laika daudzums, ko skolēns pavada noteiktās nodarbībās, ir labākais pamats šī skolēna panākumu paredzējumam attiecīgajā jomā – vienalga, vai tas būtu sports, vai uzdevumu risināšana. Neatlaidība patiešām bieži ved pie panākumiem. Un neatlaidību var pastiprināt, gan pastiprinot cerības saņemt atalgojumu, gan neveiksmes negatīvas sekas, gan abus. Neatlaidību var arī samazināt, piemērām, ja skolotājs neko nepasaka par iesniegtajiem mājas darbiem, vai aizskar audzēkņa pašcieņu, pasakot skolēnam, ka viņš vienmēr ir pēdējā vietā.
Mācīšanās motivācijas īpatnības pusaudžu vecumā
Pēc Psihologa Ļ. Vigotska domām, pārejas vecuma krīze saistīta ar diviem faktoriem: jaunām iezīmēm pusaudža apziņā un pārmaiņām viņa attiecībās ar sociālo vidi. Šo attiecību neprasmīga pārkātošana ir galvenais vecuma krīzes saturā.
…
Mācīšanās – process , kurā indivīds pārņem sabiedrībā uzkrāto pieredzi , apgūst zināšans , prasmes , attieksmes , pilnveido savu pieredzi , patsāvīgi un atbildīgi darbojoties un izzinot sevi , dabu un sabiedrību . šo procesu sekmē aktīvas sociālās mijattiecības , apkārtējās sabiedrības atsaucība . Mācīšanas un mācīšanās samēru nosaka iespējamā skolēnu patstāvībās un aktivitātes pakāpe mācībās. Jaunākajās klasēs mācīšanai ir milzīga nozīme , jo tā tieši vada bērnu mācīšanos (māca mācīties). Taču mūsdienu pedagogu un psihologu pētījumi pārliecinoši pierāda, ka arī šī vecuma skolēnu iesaistīšana viņu izziņas spēkiem piemērotā meklējumdarbībā spēj ievērojami palielināt mācīšnās darbības īpatsvaru mācību procesā . Vidējās un vecākajās klasēs , it īpaši skolēniem pārejot uz dažādām pašizglītības formām (patstāvīgi izmantojot visdažādākos izziņas avotus ), mācīšanas raksturs mainās. Tā aizvien vairāk un vairāk balstās uz skolēnu patstāvībū. Mācīšanās darbību sekmē skolēnu iesāistīšana mācībuproblēmas risinājuma meklējumdarbībā. Mācīšana un mācīšanās ir audzināšanas pirmfaktors. Uzlabot audzināšanu var tikai, uzlabojot mācīšanu un mācīšanos, bet tas izdarāms,izmantojot zinātniski pamatotas mācību metodes.
- Mācīšanas un mācīšanās darbību sabalansētība mācību procesā dažādos skolēnu vecumposmos
- Sports un tā mācību metodika. Fiziskās aktivitātes pirmsskolas vecuma bērnu attīstībai
- Stunda kā viena no mācību pamatformām
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Teda Vraga darbs "Vērtējums un mācīšanās"
Research Papers for university9
-
Mācību satura reglamentējošie dokumenti
Research Papers for university13
-
Skolēnu mācību motivācija
Research Papers for university14
-
Pirmsskolas vecuma bērnu radošās darbības veicināšana mācību procesā
Research Papers for university4
-
Labvēlīgas mācību vides veidošana pirmsskolas izglītības iestādē
Research Papers for university4