Madonas rajona raksturojums

Madonas rajona teritorija ir bagāta ar unikālām dabas vērtībām. 2003. gada 1. janvārī rajona
kopējā platība - 334929 ha. Lielākais īpatsvars no tās ir mežiem – 158362,1 ha (47,3%), lauksaimniecībā izmantojamā zeme aizņem 124209,8 ha (37,0%), purvi klāj 13049,7 ha (3,9%), bet zem ūdeņiem atrodas 11774,6 ha (3,5 ha).
7. attēls Dabas resursu īpatsvars Madonas rajonā 47%37%4%4%8%mežiLIZpurviūdeņipārējās zemes
Meži
Lielāko Madonas rajona teritorijas daļu aizņem meži, kas ir viena no lielākajām un visdinamiskāk izmantojamām dabas bagātībām valstī. Kopējā koksnes krāja ir aptuveni 16,7 milj. m3. Daļu mežu (14342 ha) nav atļauts izmantot intensīvai saimnieciskajai darbībai, jo tie atrodas valsts nozīmes īpaši aizsargātajās teritorijās (Teiču, Krustkalnu rezervāti) vai arī ir meža zinātnes pētījumu objekti. Valsts īpašumā ir 79233 ha jeb 44% no kopējās mežu platības rajonā. Priede, egle, bērzs – tās ir koku pamatsugas Madonas rajonā.
Kurināmās koksnes resursus, ievērojot mazvērtīgo koksni un atkritumus, kopumā novērtē uz 225 tūkst. m3 gadā, kas ir visaugstākais rādītājs Latvijā.
Mežs ietekmē klimatu, attīra gaisu un ūdeni, dod patvērumu daudzām augu un dzīvnieku sugām. Rajona meži ir bagāti ar meža dzīvniekiem, tāpēc iespējams tos medīt. Samazinājušās pārnadžu – aļņu, briežu, mežacūku un stirnu populācijas, bet pieaudzis bebru skaits.
Mežs ir jūtīga un mainīga ekosistēma, kas reaģē uz jebkurām vides izmaiņām. Skujkoki sekmē nenoplicinošas mežsamniecības sistēmas veidošanos.…