MR var radīt šķērsgriezuma attēlu jebkurā plaknē (ieskaitot slīpu plakni). Ar DT bija iespējums iegūt attēlus tikai aksiālā (vai gandrīz aksiālā) plaknē. Skenēšanu mēdza dēvēt par DatorAxialtomogrāfijas skenēšanu (DAT skenēšana). Tomēr daudz detektoru DT skeneru ar gandrīz izotropisku izšķirtspēju attīstība ļauj DT skeneriem iegūtu datus, ko var izmantot attēlu veidošanā jebkurā plaknē ar minimālu attēla kvalitātes zudumu. Bet audzēju atklāšanā un identifikācijā galvas smadzenēs, MR skeneris parasti ir pārāks. Tomēr, cietvielu audzēju gadījumā vēdera dobumā vai krūškurvī, biežāk izvēlas DT. Turklāt, DT parasti ir plašāk pieejama, ātrāka, lētāka, un pacienti mazāk vēlās, lai viņiem dod nomierinošus līdzekļus vai viņus anestezē procedūras laikā.
MR ir piemērota gadījumos, kad pacientam jāveic skenēšanu vairākas reizes pēc kārtas īsā laika posmā, jo, atšķirībā no DT, tā nepakļauj pacientu jonizējošā starojuma negatīvajai ietekmei. [1]
Attīstības tendences
MR aparatūra ir samērā jauna. Pirmais MR attēls tika uzņemts 1973. gadā. Lai gan ir pagājuši jau gandrīz 40 gadi kopš MR atklāšanas, īpaši šī tehnoloģijas pēdējos gados nav attīstījušās. Tomēr mūsdienās salīdzinājumā ar MR attīstības aizsākumiem ir iespējams veikt kvalitatīvus 3D jebkuras ķermeņa daļas attēlojumus. Lai gan MR attēlu veidošana ir ļoti precīza un lieliski palīdz noteikt bojāto audu atrašanās vietu, lielumu un citas īpašības, šī procedūra ir ļoti laikietilpīga, tādēļ, manuprāt, vēl ir daudz jāstrādā pie tā, lai MR veikšana notiktu ātrāk, kas atvieglotu un paātrinātu pacientu un ārstu sadarbību. Tādejādi arī samazinātos rindas uz attiecīgo procedūru un tiktu paātrināta ārstēšana. Manuprāt, šīs ir galvenās lietas, ko vajadzētu attīstīt MR aparatūrai, bet noteikti vēl ir daudz lietas, kuru attīstība varētu atvieglot un paātrināt darbu ar šo iekārtu.
…