Cepu,cepu kukulīti
Cepu lielu, cepu mazu
Pârnāks mani bāleliņi
Citi lieli, citi mazi
Kursa darbu par tēmu “Maize” izvēlējos tāpēc, ka ar šo pārtikas produktu mēs sastopamies ik dienas. Latviešu tautai maize ir arī ēdiena simbols.Vai mēs esam ievērojuši to, ka maizi mēs lietojam ik dienas un tā mums neapnīk. Maizīti mūsu seņči uzskatija par svētu, bet vai tas tā ir mums šodien?
Darbā centīšos attēlot to kā maize no tālas pagātnes atnākusi līdz musdienām , maizes ķimiskās īpašības u.c.lietas. Ceru, ka izlasot šo darbu jums radīsies neliels priekštats par maizes nozīmi mūsu uzturā, mūsu dzīvē.
Maize - to definējot varētu teikt, ka tas ir izstrādājums, kas gatavots no miltiem, kam pievienots ûdens vai piens, kā arī irdināšanas un cepšanas lîdzekļi, pēc tam masa tiek rūpīgi maisīta, raudzēta un cepta.
Maize - viens no svarīgākajiem pārtikas produktiem - tās sastāvā esošās uzturvielas, no šī produkta organisms iegūst sev nepieciešamās uzturvielas vajadzīgā daudzumā.
Maize satur 1/3 visu dienā nepieciešamo olbaltumvielu un ogļhidrātu.
B1unB2 grupas vitamīnus nozīmīgas minerālvielas un balastvielas.
Maize satur ievērojamu daudzumu PP un E vitamīnus.
Maize satur arī nedaudz taukus.
Maizes pagātne
Cilvēki jau pirms 15 tûkstošiem gadu vākuši un kultivējuši graudzāles no kurām vēlāk cēlušies mums pazīstamie mieži, kvieši, auzas un rudzu.Par vissenāko graudaugu tiek uzskatīta prosa.
Akmens laikmetā cilvēki ēduši nepārstrādātus graudus, pamazām radās dzirnakmeņi, pirmie milti. Kad cilvēki iemācījās iegūt uguni radās biezas graudu putras apdeguši plācenīši, kas nemaz nelīdzinājās mūsdienu maizes klaipam. Pagāja vairāki gadu tūkstoši līdz cilvēki iemācījās maizi cept no raudzētas mīklas. …
