Tēmas aktualitāte: Pieredzējušu mājas ceptas maizes cepēju kļūst arvien mazāk, tādēļ nepieciešams šo informāciju savākt, apkopot, izmantot un saglabāt.
Darba tēma: Maizes cepšanas tradīcijas Mārcienas apkaimē.
Darba mērķis: Izpētīt pašceptās maizes uzturvērtību un cepšanas procesu.
Darba uzdevumi:
1.Izpētīt maizes uzturvērtību.
2.Aplūkot maizes cepšanas procesu agrāk un tagad.
3.Noskaidrot apstākļus ilgākai maizes uzglabāšanai.
Hipotēze: Maizes cepšanas mājās tradīcijas ir aktuālas un nozīmīgas arī šodien.
Pētījuma priekšmets: Maizes cepšanas process.
Pētījuma bāze: Kārļa Sprogas, Emīlijas Resnes, Jāņa Ozola, Līgas Šanteres, Aijas Ducenas, Zandas Buzinas maizes cepšanas pieredze un 102 Madonas iedzīvotāji.
Darbā izmantotās metodes: informācijas izpēte, anketēšana, intervēšana, datu analīze, video filmēšana.
Agrāk valdīja uzskats, ka rupja maluma miltu, graudu un kliju maize ir domāta diabēta slimniekiem un tiem, kam ir liekais svars. Kam ir gremošanas trakta kaites, jāēd baltmaize. Ja ir kuņģa čūla tad rupju kliju maizi nedrīkstētu daudz ēst. Maizes uzturvērtību nosaka gan dažādu maluma kviešu, rudzu, kā arī citu graudaugu milti, gan produkti, ko maizei pievieno – piena produkti, taukvielas, cukurs, olas, klijas, dažādu sēklu vai augļu maisījumu. Taču skaidrs ir viens – jo rupjāka maize, jo tā ir veselīgāka. Maize ir jābauda.
Maize ir viss labais, kas graudos, bet graudos ir liels spēks. Kā asns lauž zemi, lai tiektos pretim saulei! Graudos ir šķiedrvielas, B grupas vitamīni, minerālvielas, olbaltumvielas un tauki. Maize ir enerģijas avots (10. 141.lpp.).
Rudzu graudos ir no 9–20% olbaltumvielu, bet kviešu graudos apmēram 7– 20%. Rudzos esošajām neaizstājamajām aminoskābēm piemīt lielāka uzturvērtība kā kviešos esošajām, jo rudzos to ir nedaudz vairāk.…
