Uzdevums Nr.1
Līdz 1992.g. Francijas pilsonis „N” dzīvoja Reinas vienā krastā (Francijā) bet 1992.g. beigās pārcēlās uz dzīvi Reinas otrā krastā (Vācijā). 1993.g. „N” ieguva otru pilsonību – Latvijas pilsonību. „N” ir divu valstu pilsonis – bipatrīds, bet ar dzīves vietu jeb domicile – Vācijā. Latvijas tiesā izskatot strīdu starp „N” un kādu Latvijas iedzīvotāju, rodas jautājums par „N” rīcībspēju.
Noteikt kuras valsts tiesības būs piemērojamas „N” rīcībspējas jautājumā ņemot vērā atgriezenisko un tālāk norādi?
LR Pilsonības likuma 1.pants nosaka, ka „Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Latvijas pilsonības saturu veido pilsoņa un valsts savstarpēji saistīto tiesību un pienākumu kopums”. Šī paša likuma 9.pantu (Dubultā pilsonība) nosaka, ka „Personai, kura tiek uzņemta Latvijas pilsonībā, nedrīkst izveidoties dubulta pilsonība. Ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni (pavalstnieku), tiesībattiecībās ar Latvijas Republiku viņš uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni”.
Ārvalstnieka tiesībspējas un rīcībspējas pamatojumam var būt divi varianti:
• Ārvalstnieki un bezvalstnieki attiecīgajā valstī bauda tās pašas tiesības kā vietējie pilsoņi;
• Fizisko personu tiesībspēju un rīcībspēju regulē to personālie likumi.
LR Civillikuma 8.pants nosaka, ka fiziskas personas tiesību un rīcības spēja noteicama pēc viņas dzīves vietas likuma. Ja personai ir vairāk dzīves vietu un viena no tām Latvijā, tad viņas tiesību un rīcības spēja, kā arī tiesiskās darbības sekas jāapspriež pēc Latvijas likuma.
LR Civillikuma 23.pants nosaka, ja pēc šā ievada noteikumiem jāpiemēro kādas ārvalsts likums, bet tas savkārt nosaka, ka piemērojams Latvijas likums, tad jāpiemēro pēdējais.
Dotajā situācijā „N” rīcībspējas jautājumā tiks pielietotas Latvijas tiesības, t.i. likumi.
Uzdevums Nr.2
Juridisku palīdzību lūdz Latvijas iedzīvotāja „C”.
Ārzemēs dzimusī un dzīvojošā Latvijas pilsone „A” („C” māsa) 19.gadu vecumā pārcēlās uz dzīvi Latvijā un iepazinās ar Latvijas iedzīvotāju „B”. Abu kopdzīves laikā piedzima dēls. „B” liedzās atzīties par bērna tēvu un precēt „A”. Pēc šāda apvainojuma „A” aizbrauca no Latvijas un apmetās uz dzīvi savā dzīves vietas valstī.
…
