Mājdzīvnieku un meža dzīvnieku simbolika latviešu un angļu frazeoloģismos

Frazeoloģija ir valodniecības nozare, kas pētī īpatnējus teicienus, neparastus vārdu savienojumus – frazeoloģismus jeb frazeoloģiskas vienības (grieķu phrasis, ‘teiciens’), piemēram, gāzt kalnus, kārt zobus vadzī, zelta kalni, putna miegs, ne acī durams; ne cepts, ne vārīts; pa kaklu pa galvu; uz karstām pēdām; uz zaķa. Ar vārdu frazeoloģija saprot arī frazeoloģismu kopumu. Frazeoloģijai tuvākas robežzinātnes ir leksikoloģija, stilistika, semasioloģija, gramatika, leksikogrāfija un frazeogrāfija.
Frazeoloģija kā valodniecības nozare ir jauna, jo frazeoloģismi kā īpašas valodas vienības valodnieku uzmanības lokā nonāca tikai 20. gs. sākumā un lielāku uzmanību ieguva tikai gadsimta otrajā pusē. Padomju valodniecībā frazeoloģija sākotnēji tiek ietilpināta leksikoloģijas apskatos. Speciāli frazeoloģijai veltīti darbi parādās vēlāk. Galvenokārt tie ir pētījumi par krievu valodas un svešvalodu frazeoloģiju.¹
Frazeoloģijas zinātnes rašanos veicināja leksikogrāfija. Leksikogrāfi, strādājot ar vārdu, jau sen bija konstatējuši vārdu kompleksus ar īpašu nozīmi, kas nav izsecināma no atsevišķo komponentu nozīmēm, un fiksējuši tos vārdnīcās. Īpatnējus vārdu savienojumus 19. gs. beigās savos sintakses darbos ir skāruši krievu valodnieki I. Srezņevskis, F. Fortunatovs, A. Šahmatovs u.c.
Par frazeoloģijas zinātnes pamatlicēju tiek uzskatīts franču izcelsmes šveiciešu valodnieks, F. De Sosīra skolnieks Š. Balī (1865 – 1947) ar 1909. gadā iznākušo grāmatu par franču stilistiku.…