Mājokļa apgaismojums.
Apgaismojumam cilvēka miteklī ir ļoti sena vēsture. Tā ir ne tikai neatņemama sadzīves nepieciešamība, bet arī kultūras daļa. Ar gaismu asociējas gaišie spēki, radošais pirmsākums. Gaisma aktīvi iespaido cilvēka organismu un pašsajūtu. To labi apzinājās arī mūsu senči, kuri gaismas avotu pielīdzināja dievībai.(5)
Jau kopš seniem laikiem cilvēki dienas tumšajā laikā ir meklējuši risinājumu, lai saglabātu gaismu savā mājoklī.(1.)
Ilgajā cilvēces attīstības vēsturē mainījās arī gaismas avoti – vispirms izmantoja skalu gaismu, lāpas, sveces, eļļas un petrolejas lampas.(5)
Mājokļa apgaismošanai pēc iespējas vairāk jāizmanto dabiskais apgaismojums jeb saules gaisma, kas mājoklī ieplūst caur logu. Krēslas stundās un naktī to aizstāj ar mākslīgo apgaismojumu.(1)
Gan dabīgais ,gan mākslīgais apgaismojums spēcīgi ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu. Ilgstoša uzturēšanās telpās ar sliktu apgaismojumu rada redzes sasprindzinājumu un tās bojāšanos.(6)
Mākslīgā apgaismojuma pamatfunkcija ir gaismas došana laikā, kad dabiskās gaismas nepietiek. Otra svarīgākā funkcija - estētiskā, jo gaisma būtiski ietekmē telpas vizuālo tēlu, izceļ un paspilgtina atsevišķus interjera elementus, gaismas spēle un gaismas ķermeņi paši par sevi var būt nozīmīgs akcents interjerā. Īpaša apgaismojuma funkcija – noskaņas radīšana. Atkarībā no apgaismojuma veida, intensitātes, krāsu spektra un citiem faktoriem telpā var būt oficiāla vai intīma, satraucoša vai nomierinoša, aktivizējoša vai relaksējoša, neitrāla vai romantiska noskaņa. Dažkārt apgaismojumu iekļauj mājokļa signalizācijas sistēmā – tā ieslēgšanās brīdina par īpašuma apdraudējumu.(2)
…
