Katrs cilvēks lielāko dzīves daļu ir patērētājs.
Tas cik prasmīgi vai neprasmīgi lietojam mūsu rīcībā esošo naudu un ikdienā vajadzīgās lietas, nosaka mūsu dzīves likteni un iespējas.
Kā tad mēs tērējam savu naudu? Protams, kā nu kurš un, protams, savām vajadzībām. Taču visās mājsaimniecībās ir trīs galvenās prioritātes, kurām tiek tērēta nauda. Tā ir pārtikas iegāde, kas vidēji paņem 35 procentus no visas summas. Tad izdevumi, tajā skaitā komunālie maksājumi, par dzīvokli vai namīpašumu 13 procenti. Trešajā vietā ir izmaksas par transportu, kā sabiedrisko, tā personīgo. Ja šīm trīs kategorijām pieskaita apģērbu un apavu iegādi, tad tas jau ir 71 procents no visiem ienākumiem.
Zinot, ka šiem līdz simtam pāri palikušajiem procentiem piemīt fantastiska spēja izkust kā pērnajam sniegam pavasara saulītē (ārsta apmeklējums, zāles, bērnam grāmatas skolai utt.), nav brīnums, ka liela daļa cilvēku labāk izvēlas pavadīt laiku, mājās sēžot. Tikko izkustēsi no mājas, skaidrs, būs jāatver arī maks.
Noslāņošanās process Latvijā ir acīm redzams un ar roku aptaustāms.[ 15 ]
Ikviens patērētājs ir ierobežots savās finansiālajās iespējās, un ikviena patērētāja galvenā problēma ir – kā savu finansiālo iespēju robežās maksimāli apmierināt savas vajadzības. Tāpēc cilvēkiem ir jāiemācās domāt saimnieciski ekonomiski, lai esošos līdzekļus izmantotu saprātīgi un iespējami efektīvi. Līdz ar to labāk būs apmierinātas cilvēku patiesās vajadzības un paaugstināsies dzīves līmenis.
Šī studiju darba mērķis ir – mājsaimniecības izdevumu struktūras, veidu un tos ietekmējošos faktoru izpēte Latvijā.…
