Lai izvērtētu maksātnespējas procesa norises problēmas Latvijā ir jāizvērtē pats process, kā šīs norises noris. Kas tad ir šīs norises un, kas ir to problēmas? Maksātnespējas tiesiskais regulējums Latvijā ir mūsu valsts pieņemtie un izdotie likumi, Ministru kabineta izdotie normatīvie akti. Galvenokārt tas ir likums “Par uzņēmumu un uzņēmējdarbības maksātnespēju” un “Krimināllikums” un Civilprocesa likums Latvijā pašlaik tiek daudz diskutēts un spriests par to, ka neesot vajadzīgi šie divi likumi, bet tā kā Latvija ir maksātnespējas pārkāpumu ziņā vienā no pirmajām vietām, tad fakti liecina paši par sevi, ka kaut kāda sistēma nedarbojas. Un nevar jau vienmēr apgalvot, ka likumi nav izstrādāti pietiekoši labi, nevar balstīties uz apgalvojumu, ka kaut kāds viens faktors ir tas, kas veicina šādu seku iestāšanos, jo it kā uzņēmumu Latvijā ir pietiekoši daudz, lai saprastu, ka cilvēki tomēr uz šādu darbību tiecas, ja uzņēmējs piedzīvo krīzi, tad to var arī pierādīt un laicīgi novērst, vai arī tam ir jāņem vērā tiesiskā atbildība, ja nu gadījumā uzņēmējs nav pratis darboties veiksmīgi, bet neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, neviens iemesls nevar būt par pietiekamu, lai zinot, ka uzņēmums ir uz bankrota robežas un nes zaudējumus, tomēr par to vienkārši klusu ciešot kā partizāns gaidīt, ka kaut kas notiks pats no sevis.
Kā uz šādiem gadījumiem raugās likums?
Likuma varā ir izvērtēt vai darbība ir neveiksme, vai tā ir apzināta un tīša. Man nekad nav bijis saprotams iemesls daudzu uzņēmēju rīcībai, kad zinot, ka uzņēmums ir jau labi sen uz bankrota robežas un par to ir informētas arī valsts iestādes un nekas un neviens nodoklis netiek maksāts, tomēr uzņēmējs spītīgi vai kā citādi, bet neko vispār nepasāk, bet tad nu ir tā patiesība tāda, ka ļoti liels skaits uzņēmumu nemaz neeksistē un vēl šokējošāk ir tas, ka izrādās, ka arī šis, it kā reģistrētais uzņēmējs ir jau četrus gadus kā miris. Tad jājautā-kurš vai kura iestāde darba laikā guļ? Un šajā ziņā ierosināt lietas par šāda veida pretlikumībām ir tur pat vai neiespējami, jo, ja cilvēks ir nozadzis pudeli alus, viņš ir pieķerts un ir zaglis, bet, ja minētais uzņēmējs nav paziņojis par maksātnespēju, tad viņš ir noziedznieks, bet, ja viņš ir miris noziedznieks, tad sanāk, ka par to, ka uzņēmējs ir miris nav paziņots attiecīgajam valsts statistikas dienestam un līdz ar to tikpat noziedzīga ir valsts institūcija, kura reģistrē un pārrauga šādus procesus un mēs te runāt par kaut kādu likuma pārkāpumu un saukšanu pie kriminālatbildības nemaz nevaram, jo iestāde, kurai vajadzēja, pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas to pārbaudīt un skaidri noskaidrot vai vispār šādam uzņēmumam ir juridiska adrese, nav veikusi savus pienākumus atbilstoši likumam un ir tieši veicinātāji un pārsvarā tās ir Uzņēmumu reģistra iestādes, ko tiešā vārda nozīmē vajadzētu sodīt, jo nav saprotams kā tiesiskā valstī vispār kaut kas tāds var notikt? Bet latvieši braukādami darbā uz Angliju ir atveduši angļu melno humoru-“ lūk, vēl viena uzņēmējdarbība, tirgoties ar mirušām dvēselēm.”…
